Ar Atv?rt?s sabiedr?bas instit?ta atbalstu,

                             piedaloties ASI-Budapešta

                        "International Policy Fellowship"
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 

                    Mediju likumdošana,

            maz?kumtaut?bu jaut?jumi

          un Latvijas gad?juma izp?te

                                   Leonids Raihmans,

                     Latvijas Cilv?kties?bu komiteja (F.I.D.H.)
 
 
 
 

                                            R?ga

                                            2003

© Leonids Raihmans, 2003

Saturs

Ievads 2

Masu sazi?as l?dzek?i un lingvistisk?s

ties?bas Latvijas ties?bu sist?m? 6

Latvijas gad?jums starptautisko lingvistisko ties?bu

kontekst? 9

Starptautisko organiz?ciju viedoklis

par apraides likumdošanu Latvij? 24

Valodas ierobežojumi Latvijas medijos

sal?dzin?jum? ar valodas politiku cit?s valst?s 26

Nacion?l?s radio un telev?zijas padomes 34

Elektroniskie mediji un Latvijas sabiedr?bas integr?cija 41

Secin?jumi 46

Rekomend?cijas 50

Ievads

Š? p?t?juma m?r?is ir dot ieguld?jumu Latvij? notiekošaj? diskusij? par valodu likumdošanu un
politiku elektronisko masu sazi?as l?dzek?u jom?. Tas ir m??in?jums paplašin?t Latvijas ekspertu
un politikas veidot?ju redzesloku, pied?v?jot atseviš?us attiec?gu likumu un politisk?s prakses
piem?rus no cit?m valst?m, k? ar? sal?dzin?t iekš?jo praksi šaj? sf?r? ar starptautiskiem
standartiem. P?t?jumu var izmantot ar? starptautiskie eksperti, kas interes?jas par Latvijas
likumdošanu un politiku valodu lietošanas sf?r? elektroniskajos masu sazi?as l?dzek?os. Anal?ze
pamatojas uz cilv?kties?bu un likuma varas svar?guma atz?šanu demokr?tisk? sabiedr?b?, kas
m??ina atrast savu specifisko etnisk?s integr?cijas un kult?ru plur?lisma formulu. Uz š? p?t?juma
pamata tiek pied?v?tas rekomend?cijas elektronisko mediju jom? Latvijas politikas veidot?jiem, lai
garant?tu pie maz?kumtaut?b?m piederošo personu ties?bas uz aizsardz?bu pret diskrimin?ciju,
v?rda br?v?bu un savas kult?ras baud?šanu.

Šis p?t?jums ir ?eogr?fiski un tematiski ierobežots. Tas galvenok?rt apl?ko lietas Eirop?. Tas ir
m??in?jums sniegt ieguld?jumu diskusij?, pied?v?jot dažas p?rdomas no ?rpuses, t?d? veid?
nodrošinot to, ka Latvijas eksperti un politi?i ir inform?ti par iesp?ju daudzumu. Šis darbs ir liel?ka
p?t?juma kopsavilkums, kas tika veikts starptautisk?s staž?šan?s programmas “International
Policy Fellowship” ietvaros, kur? autoram bija gods piedal?ties kopš 2001. gada.

Esmu pateic?gs maniem padomniekiem Dr Edv?nam Rekošam un Prof. Aleksandram Mir?inam par
vi?u vad?bu un koment?riem par darba projektu. 2002. gad? vair?k nek? 20 Latvijas politi?u,
žurn?listu un uz??m?ju sniedza man intervijas. Vi?u viedok?i pal?dz?ja pilnveidot manu p?t?jumu
un veidot to pragm?tisk?ku un noz?m?g?ku. Es pateicos vi?iem visiem.

Maz?kumtaut?bu ?patsvars Latvijas iedz?vot?ju vid? ir viens no liel?kajiem Centr?laj? un Austrumeirop?. P?c
Latvijas Pilson?bas un migr?cijas lietu p?rvaldes datiem, 2003. gada 1. janv?r? no visiem Latvijas
iedz?vot?jiem (2,331 milj. cilv?ku) 41,6% bija etniskie nelatvieši. 29% valsts iedz?vot?ju bija krievi, kam
sekoja baltkrievi (3,9%), ukrai?i (2,6%), po?i (2,5%), lietuvieši (1,4%) un ebreji (0,4%). Maz?kumtaut?bas
dz?vo vis? valsts teritorij?, tom?r to ?patsvars ir augst?ks pils?t?s; t?s koncentr?jas ar? valsts austrumda??.
Maz?kumtaut?bas ir vair?kum? daž?s pils?t?s, ieskaitot ar? galvaspils?tu R?gu (apm?ram 60%).

Padomju laik? Latvijas iedz?vot?ju skaits pieaudzis galvenok?rt sakar? ar migr?ciju no cit?m Padomju
Savien?bas da??m, t?d?j?di sekm?jot nelatviešu skaita pieaugumam l?dz 48 procentiem 1989. gad?. Šis
process rad?ja pamatu etnisko latviešu baž?m, ka vi?i var k??t par minorit?ti sav? valst?. Pret?j? tendence
v?rojama p?c Deklar?cijas par Latvijas neatkar?bas atjaunošanu pie?emšanas 1990. gada maij?; kopš
1990. gada l?dz šim laikam etnisko nelatviešu ?patsvars past?v?gi samazin?s.

Latvijas situ?cija ir specifiska ar to, ka maz?kumtaut?bas politiski veidojas uz valodas pamata, nevis uz
etnisk? pamata. Ar valodu saist?tas probl?mas bija galvenais starptautisk?s nov?rošanas objekts, k? ar?
iekšpolitikas pretrunu avots cilv?kties?bu un maz?kumtaut?bu ties?bu jom?. Raugoties no š?s perspekt?vas,
Latvijas iedz?vot?jus var sadal?t div?s kategorij?s: latviski run?jošo vair?kums (apm?ram 60%) un krieviski
run?jošo maz?kums (apm?ram 40%). Latvij? run? ar? cit?s maz?kumtaut?bu valod?s, tom?r t?s lieto
ierobežoti.

Lingvistisko minorit?šu st?voklis Latvij?, ?paši krievisko run?jošo st?voklis, ir apgr?tin?ts ar eksist?jošo
pilson?bas probl?mu. Pašlaik vair?k nek? puse krieviski run?jošo Latvijas iedz?vot?ju ir nepilso?i. Šis statuss
ir š??rslis vi?u l?dz?gajam st?voklim un ties?bu izmantošanai praktiski vis?s soci?l?s dz?ves jom?s.

P?c neatkar?bas atjaunošanas bija nepieciešams veidot jaunu publisk?s apraides sist?mu un nodrošin?t
komerci?lo telev?zijas un radio kan?lu att?st?bu. 1992. gad? Latvijas Republikas Augst?k? Padome
pie??ma likumu “Par radio un telev?ziju”. Saska?? ar š? likuma 1993. gada groz?jumiem, raidlaika apjoms
svešvalod?s nedr?kst?ja p?rsniegt vienu trešda?u no raidlaika kopapjoma, un filmas priv?tos telev?zijas
kan?los, bet sludin?jumus un rekl?mu svešvalod?s bij? j?tulko vai j?nodrošina ar subtitriem latviešu valod?.
1995. gad? Saeima pie??ma jauno Radio un telev?zijas likumu. Groz?jumi, kas attiecas uz valodas
jaut?jumiem, tika pie?emti 1998. gada oktobr?. 19. pants regul? svešvalodu lietošanu:

"…

(3) Demonstr?jam?m film?m j?b?t dubl?t?m valsts valod? vai ar? ar ori?in?lo ska?as pavad?jumu un
subtitriem latviešu valod?, bet b?rniem paredz?taj?m film?m j?b?t dubl?t?m vai ieska?ot?m latviešu valod?.

(4) Telev?zijas raid?jumiem svešvalod?s, iz?emot tieš?s p?rraides, retransl?ciju, raid?jumus ?rzem?m, zi?u
un valodas m?c?bu raid?jumus, j?b?t ar subtitriem latviešu valod?.

(5) Raidorganiz?cijas veidotaj?s programm?s raidlaika apjoms svešvalod?s nedr?kst p?rsniegt 25% no
raidlaika kopapjoma diennakts laik?. Šis noteikums neattiecas uz Latvijas Telev?ziju, Latvijas Radio,
kabe?telev?ziju, kabe?radio, satel?ttelev?ziju, satel?tradio”.

Kas attiecas uz rekl?mu, likuma 22. panta pirmaj? da?? ir atrodama pras?ba, ka rekl?mas sludin?jumiem
j?b?t latviešu valod? vai raid?juma valod?.

Radio un telev?zijas likums pieprasa ar?, ka Latvijas Radio un Latvijas Telev?zijas pirmaj? izplat?šanas t?kl?
ir j?veido programma tikai un vien?gi valsts valod?, bet otraj? izplat?šanas t?kl? var atv?l?t l?dz 20% raidlaika
programm?m cit?s valod?s.

1990. gadu s?kum? uz??m?ji vad?ja vair?ku telev?zijas programmu darbu R?g? (piem?ram, NTV-5, IGE,
Picca-TV, KS-video, utt.). Sabiedrisk?s telev?zijas (Latvijas Telev?zija) sast?v? bija divi sabiedriskie kan?li,
LTV1 un LTV2 (kurš k?uva par LTV7 2003. gad?); t? saglab?ja monopolu. 1990. gadu vid? situ?cij?
telev?zijas tirg? b?tiski main?j?s p?c tam, kad LNT (Latvijas Neatkar?g? Telev?zija) uzs?ka nacion?la
m?roga apraidi, bet cita priv?ta raidorganiz?cija, TV R?ga, s?ka aptvert R?gas apk?rtni. Piem?ram, saska??
ar 1997. gada febru?ra aptaujas rezult?tiem, LNT bija popul?r?kais kan?ls ar 38% lielu auditoriju. 2002. gad?
LNT v?l saglab?ja savu l?derpoz?ciju tirg?. 2001. gada febru?r? Nacion?l? radio un telev?zijas padome
izsniedza at?auju priv?t?s telev?zijas raidorganiz?cijas “TV3 LATVIA” darb?bai k? ceturtajam nacion?lajam
t?klam.

Latvij? ir piecas sabiedrisk? radio programmas, un ?etras no t?m nodrošina nacion?l? m?roga apraidi.
Sabiedrisk? radio programma “Doma Laukums” veido programmu maz?kumtaut?bu valod?s, galvenok?rt
krievu valod?. Komerci?las priv?tas radio raidorganiz?cijas pirmoreiz tika nodibin?tas 1993. gad?. Jau kopš
1998. gada komerci?l? radiostacija SWH nodrošina nacion?l? m?roga apraidi, t?p?c t?s klaus?t?ju skaits
potenci?li liel?ks nek? citu staciju auditorija. V?l?k divas citas raidorganiz?cijas - Star FM un “Latvijas
Krist?gais Radio” sa??ma licenci apraidei vis? Latvijas teritorij?. Apm?ram 12 komerci?lie radio veic apraidi
R?g? un R?gas apk?rtn?, no kuriem popul?r?kie ir SWH, Radio Skonto, Super FM, Radio Mix FM un Radio
PIK. Lok?lo radio apraides r?diuss ir 15-25 kilometri, un tie koncentr?jas uz viet?jo auditoriju. Komerci?lo
radio galvenais ien?kumu avots ir rekl?ma. 80-90% no to raidlaika aiz?em m?zika.

P?c Nacion?l?s radio un telev?zijas padomes datiem, uz 2003. gada janv?ri licences tika izsniegtas 31
komerci?laj?m radio raidorganiz?cij?m, 26 komerci?laj?m telev?zijas raidorganiz?cij?m un 37
kabe?telev?zijas un kabe?radio raidorganiz?cij?m.

Masu sazi?as l?dzek?i un lingvistisk?s ties?bas Latvijas ties?bu sist?m?

Cilv?ka pamatties?bu sada?a tika iek?auta Satversm? 1998. gad?. Satversmes 100. pants paredz, ka
“ikvienam ir ties?bas uz v?rda br?v?bu, kas ietver ties?bas br?vi ieg?t, patur?t un izplat?t inform?ciju, paust
savus uzskatus. Cenz?ra ir aizliegta”. 116. pants nosaka, ka 100. pant? noteikt?s ties?bas “var ierobežot
likum? paredz?tajos gad?jumos, lai aizsarg?tu citu cilv?ku ties?bas, demokr?tisko valsts iek?rtu, sabiedr?bas
droš?bu, labkl?j?bu un tikum?bu”.

Vien?g? konsitucion?l? norma, kas tieši attiecas uz maz?kumtaut?b?m, ir 114. pants: “Person?m, kuras
pieder pie maz?kumtaut?b?m, ir ties?bas saglab?t un att?st?t savu valodu, etnisko un kult?ras savdab?bu”.

Augst?kmin?to konstitucion?lo normu kontekst? Radio un telev?zijas likuma 19. panta piekt? da?a, kas
aizliedz priv?t?m raidorganiz?cij?m p?rsniegt 25% no raidlaika, veidojot programmas svešvalod?s, ir
apšaub?ma.

Taj? paš? laik? Latvijas politisko aprindu vair?kums uzskata valodas ierobežojumus par le?it?miem un
nepieciešamiem. Piem?ram, p?c Saeimas deput?tes Antas Rug?tes dom?m, 25 procentu ierobežojumam ir
pozit?vs v?rt?jums, jo “vienkopienas” sabiedr?ba j?veido uz valsts (latviešu) valodas pamata.

Tikai viens priv?tas raidorganiz?cijas ?pašnieks Vladimirs Gurovs m??in?ja izmantot tiesiskus l?dzek?us, lai
apstr?d?tu valodas ierobežojumus, un iesniedza s?dz?bu Satversmes ties? gan k? raidorganiz?cijas
?pašnieks, gan k? pie maz?kumtaut?bas piederoš? persona. 2000. - 2001. gad? Nacion?l? radio un
telev?zijas padome – iest?de, kas izpilda Radio un telev?zijas likumu, vair?kas reizes p?rtrauca Vladimira
Gurova radiostacijas “Bizness & Baltija” darb?bu. Tika uzskat?ts, ka vi?a komp?nijas radio raid?jumi krievu
valod? p?rsniedza likum? at?auto laiku. 2001. gada 9. august? Gurovs iesniedza s?dz?bu Latvijas
Satversmes ties?, l?dzot tiesu atz?t Radio un telev?zijas likuma 19. panta piekto da?u par neatbilstošu
Satversmei. S?dz?bas iesniedz?js apgalvoja, ka 19. panta piekt? da?a neatbilst vair?kiem Latvijas
Republikas Satversmes pantiem, taj? skait? 89. (cilv?kties?bu aizsardz?ba saska?? ar Satversmi, likumiem
un starptautiskajiem l?gumiem), 91. (diskrimin?cijas aizliegums), 100. (v?rda br?v?ba) un 114. pantam
(maz?kumtaut?bu ties?bas), k? ar? Eiropas Cilv?kties?bu un pamatbr?v?bu aizsardz?bas konvencijas 10. un
14. pantam un Starptautisk? pakta par pilsoniskaj?m un politiskaj?m ties?b?m 19. un 27. pantam. 2001. gada
26. august? s?dz?ba tika noraid?ta, jo “citi aizsardz?bas l?dzek?i netika izmantoti”. J?atz?m?, ka
Satversmes tiesas likuma 19.2 panta treš? da?a ?auj izskat?t lietu, ja nav izmantoti citi l?dzek?i: “Ja
konstitucion?l?s s?dz?bas (pieteikuma) izskat?šana ir visp?rsvar?ga vai ja ties?bu aizsardz?ba ar
visp?r?jiem ties?bu aizsardz?bas l?dzek?iem nevar nov?rst b?tisku kait?jumu s?dz?bas iesniedz?jam,
Satversmes tiesa var lemt par s?dz?bas (pieteikuma) izskat?šanu, pirms ir izmantoti visi visp?r?jie ties?bu
aizsardz?bas l?dzek?i”. P?c tam Gurovs griez?s visp?r?j?s jurisdikcijas ties?s un zaud?ja lietu rajona,
apgabala un Augst?kaj? ties?. 2002. gada apr?l? Augst?k?s tiesas Sen?ts noraid?ja vi?a s?dz?bu.

2002. gada 12. decembr? 24 Saeimas deput?tu grupa (opoz?cijas frakcija “Par cilv?ka ties?b?m vienot?
Latvij?”) iesniedza pieteikumu Satversmes ties?, l?dzot atz?t Radio un telev?zijas likuma 19. panta piekto
da?u par neatbilstošu Satversmei. Satversmes tiesas loma, veidojot precedentu šaj? jaut?jum?, var b?t
?rk?rt?gi noz?m?ga maz?kumtaut?bu integr?cijas proces? Latvij?.

Tas atbilst visp?r?jai Eiropas tendencei, saska?? ar kuru “galvenais konstitucion?lo tiesu pan?kums vis?
Eirop? bija tas, ka ir dots skaidrs sign?ls, ka audiovizu?los medijus nevar uztvert k? jebkurus citus produktus:
radio un telev?zija k?uvusi par centr?lo meh?nismu, ar kura starpniec?bu m?s saprotam sevi un citus”.

Saska?? ar Radio un telev?zijas likuma 46. panta dev?to da?u, t? iev?rošanu kontrol? Nacion?l? radio un
telev?zijas padome (turpm?k – NRTP). Bez cit?m pilnvar?m, NRTP ar? p?rbauda p?rraižu materi?lus,
konstat? likump?rk?pumus un, atkar?b? no konstat?to p?rk?pumu nopietn?bas, biežuma un b?stam?bas, var
pie?emt vienu no šiem l?mumiem:

   i.izteikt raidorganiz?cijai br?din?jumu;

   ii.sast?d?t administrat?v? p?rk?puma protokolu un nos?t?t to tieslietu ministrijai administrat?v? soda
     uzlikšanai (š? norma pagaid?m nav sp?k?);

  iii.anul?t apraides at?auju, retransl?cijas at?auju, speci?lo at?auju (licenci) kabe?telev?zijas un
     kabe?radio (radiotransl?cijas) darb?bai;

  iv.aptur?t raidorganiz?cijas darb?bu;

   v.iesniegt ties? pras?bu par raidorganiz?cijas darb?bas izbeigšanu;

  vi.nos?t?t materi?lus ties?baizsardz?bas iest?d?m par krimin?llietas ierosin?šanu.

1996.-2001. gad? NRTP piem?roja 38 sankcijas par valodas normu neiev?rošanu, 17 no t?m – par 25%
“kvotas” neiev?rošanu. Vair?k nek? puse no š?m sankcij?m bija br?din?jumi. 8 liet?s NRTP nol?musi aptur?t
raidorganiz?cijas darb?bu uz noteiktu laiku, bet TV R?ga liet? (43. kan?ls) tika pie?emts l?mums iesniegt
ties? pras?bu par raidorganiz?cijas darb?bas izbeigšanu (2000. gada marts).

Konflikts starp NRTP un TV R?ga s?cies 1996. gada novembr?, kad NRTP iesniedza TV R?ga pretenziju, ka
80% t?s raidlaika ir krievu valod?. TV R?ga iebilda, ka filmas krievu valod? ar latviešu subtitriem j?uzskata
par programm?m latviešu valod?. P?c tam 1999. gada j?lij? TV R?ga darb?ba tika p?rtraukta uz vienu
ned??u. 2000. gada j?nij? Zemgales rajona tiesa pied?v?ja NRTP un TV R?ga nosl?gt mierizl?gumu. NRTP
locek?i neakcept?ja mierizl?gumu, ko pied?v?ja Aleksandrs Mir?ins, TV R?ga vad?t?js. Visbeidzot, p?c
pusotra gada TV R?ga tika nosaukta TV5-R?ga, un jaunie ?pašnieki s?ka realiz?t jauno kan?la koncepciju.

Apraides p?rtraukšana, protams, izrais?ja materi?los zaud?jumus priv?taj?m raidorganiz?cij?m. Tom?r t?s
reti apr??in?ja šo zaud?jumu prec?zos apm?rus.

Raidorganiz?cij?m, kuras v?las veidot programmu maz?kumtaut?bu valod?s (galvenok?rt krievu valod?),
past?v?gi j??em v?r? likum? noteiktos ierobežojumus. Tas izraisa vair?kas ne?rt?bas un gr?t?bas. Daudzu
nelatviešu raidorganiz?ciju vad?t?ji uzskata šos ierobežojumus par š??rsli vi?u biznesa norm?lai att?st?bai.
Tom?r vi?i nem??in?ja organiz?ti aizst?v?t savas ties?bas izplat?t inform?ciju maz?kumtaut?bu valod?s. P?c
žurn?lista un R?gas domes deput?ta Aleksandra Gi?mana dom?m, nelatviešu raidorganiz?ciju vad?t?jiem
tr?kst juridisko zin?šanu, un vi?u pilsonisk? apzi?a ir ierobežota.

Latvijas gad?jums starptautisko lingvistisko ties?bu kontekst?

Šaj? sada?? tiek izskat?ti starptautiskie cilv?kties?bu standarti maz?kumtaut?bu ties?bu jom?, fokus?joties
uz lingvistiskaj?m ties?b?m, un p?t?ta pak?pe, kur? tie ir piem?roti vai piem?rojami Latvijas gad?jum?.

Eiropas Cilv?kties?bu konvencija (ECK)

Latvija ratific?ja Eiropas Cilv?kties?bu konvenciju 1997. gad?. Konvencijas 10. pants nosaka: “Ikvienam ir
ties?bas br?vi paust savus uzskatus. Š?s ties?bas ietver uzskatu br?v?bu un ties?bas sa?emt un izplat?t
inform?ciju un idejas bez valsts instit?ciju iejaukšan?s un neatkar?gi no valstu robež?m”. K? atz?m?ja Helen
Darbishire, ir skaidrs, ka ties?bas “izplat?t inform?ciju un idejas”, kas ir da?a no ties?b?m uz izteiksmes
br?v?bu p?c Konvencijas 10. panta, neietver katras priv?tpersonas vai organiz?cijas visp?r?j?s un
neierobežot?s ties?bas uz pieeju radio vai telev?zijas raidlaikam, lai izplat?tu savu viedokli.

Tom?r atteikums pieš?irt raidlaiku vienai vai vair?k?m specifisk?m grup?m vai person?m dažos apst?k?os
var tikt apstr?d?ts uz ECK 10. panta pamata atseviš?i vai kop? ar 14. pantu, kurš aizliedz jebk?du
diskrimin?ciju Konvencij? paredz?to ties?bu izmantošan?, ac?mredzami, ar? diskrimin?ciju uz valodas
pamata.

Konvencijas tiesu prakses anal?ze par?da, ka vair?kas lietas, kas netieši bija saist?tas ar šaj? p?t?jum?
analiz?to probl?mu, apstiprina iesp?ju, ka Latvijas situ?cija ir pretrun? ar ECK.

Liet? Handyside v. United Kingdom Eiropas Cilv?kties?bu tiesa piev?rsusi maksim?lo uzman?bu
principiem, kas raksturo “demokr?tisko sabiedr?bu”. Tiesa konstat?ja, ka “izteiksmes br?v?ba ir viens no
š?das sabiedr?bas nepieciešamiem pamatiem, viens no t?s progresa un katra indiv?da att?st?bas
pamatnosac?jumiem... T?das ir plur?lisma, ieciet?bas un uzskatu plašuma pras?bas, bez kur?m nav
“demokr?tisk?s sabiedr?bas”. Citu lietu starp?, tas noz?m?, ka katrai “formalit?tei”, “nosac?jumam”,
“ierobežojumam” vai “sodam”, kas uzlikts šaj? jom?, j?b?t proporcion?lam le?it?majam m?r?im, ko grib
sasniegt”.

Ac?mredzot, Latvijas situ?cij? valsts valodas atbalsts ir viens no valodas ierobežojumu telev?zij? un radio
“le?it?miem m?r?iem”. Tom?r iesp?ja sa?emt inform?ciju latviešu valod? valst? nep?rprotami ir nodrošin?ta,
t?p?c maz?kumtaut?bu valodu izmantošana nevar noz?m?gi apdraud?t valsts valodas att?st?bu. Valsts
valodas lomas nostiprin?šana ir j?atbalsta ar citiem l?dzek?iem, t?diem k? svar?gas inform?cijas p?rraide
latviešu valod? sabiedriskajos un priv?tajos kan?los; latviešu valodas apm?c?ba, izmantojot telev?zijas un
radio programmas, utt.

Liet? "Informationsverein Lentia" v. Austria Eiropas Cilv?kties?bu tiesa atz?m?jusi, ka demokr?tisk?
sabiedr?b? izteiksmes br?v?bas garantijas “nevar b?t sekm?gi nodrošin?tas, ja t?s nebalst?s uz plur?lisma
principa, kam valsts ir vien?gais garants. Šis nov?rojums ir ?paši pamatots attiec?b? uz audiovizu?liem
medijiem, kuru programmas bieži tiek p?rraid?tas ?oti plaši”.

Nacion?l? aptauja (2001. gada novembr? un 2002. gada febru?r?) atkl?jusi, ka 12% nelatviešu visp?r nezina
latviešu valodu, bet 48% nelatviešu ir element?ras latviešu valodas zin?šanas. ?emot v?r? eksist?jošus
valodas ierobežojumus gan sabiedrisk?, gan priv?t? apraid?, ir skaidrs, ka plur?lisma princips Latvij? nav
pietiekami garant?ts no valsts puses. Apm?ram 60% nelatviešu ir liegta vienl?dz?ga pieeja, sa?emot
inform?ciju un piedaloties sabiedrisk? dz?v?. ?emot v?r? visu cilv?kties?bu savstarp?j?s atkar?bas un
iekš?j?s saska?ot?bas principu, šim neizdev?gajam st?voklim savuk?rt bija vair?k vai maz?k tieša negat?va
ietekme uz pieeju plašam konstitucion?lo ties?bu spektram lingvistisko minorit?šu p?rst?vju vid?.

Bez valsts lomas pasv?trošanas plur?lisma nodrošin?šan? sabiedr?b?, tiesa sav? spriedum?
Informationsverein Lentia pazi?ojusi, ka “licences izsniegšana vai atteikums var b?t atkar?gs no citiem
apsv?rumiem, taj? skait? t?diem, k? pied?v?t?s stacijas b?t?ba un m?r?i, t?s potenci?l? auditorija nacion?l?,
re?ion?l? un viet?j? l?men?, specifiskas auditorijas ties?bas un vajadz?bas, k? ar? saist?bas, kas izriet no
starptautiskajiem ties?bu instrumentiem”. Lieta Verein Alternatives Lokalradio Bern v Switzerland Eiropas
Cilv?kties?bu komisijas viedokl? apstiprina, cik svar?ga ir specifisk?s auditorijas vajadz?bu apmierin?šana:
“Komisija tom?r uzskata, ka atteikums izsniegt apraides licenci dažos apst?k?os var b?t par iemeslu
probl?mai, kas attiecas uz Konvencijas 10. pantu kop? ar 14. pantu. Š?da probl?ma, piem?ram, rastos, ja
atteikuma izsniegt licenci rezult?t? attiec?g? teritorij? noz?m?gai iedz?vot?ju proporcijai tieši tiktu at?emta
apraide vi?u dzimtaj? valod?”.

Bez šaub?m, maz?kumtaut?bas daž?s Latvijas pils?t?s, t?d?s, k? R?ga un ?paši Daugavpils, kur attiec?gi
60% un 86% iedz?vot?ju ir krieviski run?jošie, j?uzskata par “specifisku auditoriju”, kad valsts regul? apraides
valodu.

Liet? Autronic AG v. Switzerland Eiropas Cilv?kties?bu tiesa atz?m?jusi, ka 10. pants attiecas ne tikai uz
inform?cijas saturu, bet ar? uz izplat?šanas vai sa?emšanas l?dzek?iem, jo jebkurš l?dzek?iem uzliktais
ierobežojums oblig?ti ietekm? ties?bas sa?emt un izplat?t inform?ciju. Saska?? ar šo interpret?ciju, jebkurš
ierobežojums, kas saist?ts ar inform?cijas izplat?šanas l?dzek?iem un formu, ir pretrun? ar inform?cijas
izplat?šanas br?v?bu.

Man? skat?jum? š? poz?cija ir interpret?jama noz?m?jot, ka valoda ir viens no inform?cijas izplat?šanas
pamatl?dzek?iem vai pamatform?m. Filozofiski valoda pat vair?k ir saist?ta ar inform?cijas saturu, nek?
inform?cijas izplat?šanas tehniskie l?dzek?i. Ja šos l?dzek?us uzskata par da?u no aizsarg?t?m ties?b?m,
tad valoda ir j?atz?st pat par vair?k le?it?mu aizsarg?to ties?bu da?u. L?dz?gs arguments ir atrodams
Kan?das Augst?k?s tiesas spriešan? liet? Ford v. Quebec, kas skar saikni starp valodu un izteiksmes
br?v?bu: “Valoda ir tik cieši saist?ta ar izteiksmes formu un saturu, ka nevar b?t ?stas izteiksmes br?v?bas,
[...] ja k?dam ir aizliegts izmantot valodu p?c paša izv?les.”

Konvencijas 10. panta otr? da?a nosaka, ka izteiksmes br?v?bu var pak?aut ierobežojumiem vai sodiem, ja
tie “ir nepieciešami demokr?tisk? sabiedr?b?, lai aizsarg?tu valsts droš?bas, teritori?l?s vienot?bas vai
sabiedrisk?s droš?bas intereses, nepie?autu nek?rt?bas vai noziegumus, aizsarg?tu vesel?bu vai tikum?bu,
aizsarg?tu citu cilv?ku cie?u vai ties?bas, nepie?autu konfidenci?las inform?cijas izpaušanu vai lai
nodrošin?tu tiesas varu un objektivit?ti”. Izskatot šos krit?rijus p?c k?rtas k? iesp?jamos attaisnojumus
apraides valodas ierobežojumiem Latvij?, var apgalvot, ka neviens punkts no š? izsme?oš? saraksta nav
sapr?t?gi piem?rojams Latvijas kontekst?. Tieš?m, b?tu nere?listiski baid?ties, ka radiostacija, kas R?g?
p?rraida programmas krievu valod?, var apdraud?t nacion?lo droš?bu tikai t?p?c, ka t? p?rraida krieviski.
T?pat nere?listiski ir draudi teritori?lajai vienot?bai no krieviski p?rraidošas telev?zijas puses Daugavpil?,
kam?r programmu saturs pats par sevi nav separ?tisks. Tikum?bas, “citu cilv?ku cie?as vai ties?bu” un
“konfidenci?las inform?cijas” aizsardz?bas jaut?jumi ir atkar?gi no mediju programmu satura, bet diez vai
satura izplat?šanas valodai ir kaut k?da noz?me.

Starptautiskais pakts par pilsoniskaj?m un politiskaj?m ties?b?m (SPPPT)

Pakts st?j?s sp?k? Latvij? 1992. gada 14. maij?. Tas aizsarg? izteiksmes br?v?bu 19. pant?: “Ikvienam ir
ties?bas br?vi paust savus uzskatus; š?s ties?bas ietver br?v?bu mekl?t, sa?emt un izplat?t daž?da veida
inform?ciju un idejas neatkar?gi no valstu robež?m mutv?rdos, rakstveid?, izmantojot presi vai
m?ksliniecisk?s izpausmes formas, vai cit?d? veid? p?c savas izv?les”. Galven? starptautisko ties?bu norma
maz?kumtaut?bu ties?bu jom?, 27. pants, nosaka valstij negat?vu pien?kumu attur?ties no iejaukšan?s
valodas lietošan?: “Valst?s, kur?s ir etnisk?s, reli?isk?s vai lingvistisk?s minorit?tes, person?m, kas pieder
pie š?m minorit?t?m, nedr?kst at?emt ties?bas kop? ar citiem t?s pašas grupas locek?iem (...) lietot dzimto
valodu.”

Liet? Ballantyne, Davidson and McIntyre v. Canada Cilv?kties?bu komiteja (SPPPT uzraudz?bas iest?de)
pasv?trojusi, ka Kvebekas varas instit?ciju aizliegums izmantot komerci?l?s izk?rtnes publisk?s viet?s
jebkur? valod?, iz?emot fran?u, nebija nedz atbilstošs, nedz attaisnojams l?dzeklis pret draudiem fran?u
kult?rai. Komiteja noteica, ka izteiksmes komerci?lais elements, kas pausts ?r?j?s rekl?mas form?, nevar b?t
par iemeslu š?s izteiksmes iz?emšanai no aizsarg?t?s br?v?bas sf?ras.

P?c lingvistisko ties?bu eksperta Fernand de Varennes dom?m, aizliegums veikt priv?to apraidi
maz?kumtaut?bas valod? b?tu ar? viena no diskrimin?cijas form?m un SPPPT 27. panta p?rk?pums.

Cilv?kties?bu komiteja savos koment?ros valstu zi?ojumu apspriešanas proced?ras ietvaros (Pakta 40.
pants) paudusi uztraukumu sakar? ar nepietiekamu etnisko, reli?isko un lingvistisko minorit?šu aizsardz?bu
Dominikanas Republik?. Komiteja atz?m?jusi: “Šaj? sakar? Komiteja atz?m?, ka aizliegums veikt apraidi
vis?s valod?s, iz?emot sp??u, neatbilst Pakta 19. pantam.” Komiteja rekomend?ja Dominikanas Republikai
veikt turpm?kus pas?kumus diskrimin?cijas nov?ršanai attiec?b? uz etniskaj?m, reli?iskaj?m un
lingvistiskaj?m minorit?t?m.

Visp?r?j? maz?kumtaut?bu aizsardz?bas konvencija (VMAK)
 
 

Konvencija st?j?s sp?k? 1998. gada febru?r?. Tas ir visaptveroš?kais daudzpus?js instruments
maz?kumtaut?bu aizsardz?bai Eirop?. Tom?r Konvencija nesatur defin?ciju, kas tad ir maz?kumtaut?bas; t?
ar? nepieš?ir ties?bas minorit?šu grupu p?rst?vjiem, bet uzliek pien?kumus l?guma pus?m.

J?atz?m?, ka Latvij? vien?gais normat?vais akts, kas tieši attiecas uz maz?kumtaut?b?m ir 1991. gad?
Latvijas Republikas Augst?k?s Padomes pie?emtais likums “Par Latvijas nacion?lo un etnisko grupu br?vu
att?st?bu un ties?b?m uz kult?ras autonomiju”. Galvenais likuma tr?kums ir t? t?ri deklarat?v? b?t?ba un
maz?kumtaut?bas defin?cijas neesam?ba. T? principu un m?r?u iev?rošanai nav paredz?ti konkr?ti
meh?nismi.

Latvija parakst?ja VMAK 1995. gad?, un l?dz šim laikam ir vien?g? ES kandid?tvalsts, kas v?l nav ratific?jusi
VMAK. Kaut ar? Saeima v?l nav ratific?jusi VMAK, šo situ?ciju regul? 1969. gada V?nes konvencija par
starptautisko l?gumu ties?b?m, kurai Latvija pievienoj?s 1993. gada 4. maij?. Saska?? ar V?nes konvencijas
18. pantu valsts uz?emas saist?bas attur?ties no darb?bas, kas var?tu atcelt l?guma objektu un m?r?us l?dz
t? st?šan?s sp?k?, ja t? ir parakst?jusi l?gumu vai apmain?jusies ar l?gum? ietilpstošajiem dokumentiem ar
noteikumu par t? ratifik?ciju, pie?emšanu vai apstiprin?šanu. Bijušais EDSO augstais komis?rs
maz?kumtaut?bu jaut?jumos Max van der Stoel sav? v?stul? Latvijas ?rlietu ministram 1999. gad? pasv?troja
nepieciešam?bu iev?rot V?nes konvenciju. Latvija, iesp?jams, p?rk?pusi savas l?gumsaist?bas p?c V?nes
konvencijas 18. panta, kad 1998. gada oktobr?, p?c VMAK parakst?šanas, tika groz?ts Radio un telev?zijas
likums, lai samazin?tu raidlaiku priv?to kan?lu programm?m vis?s valod?s, iz?emot latviešu, l?dz 25% (no
30%).

Eiropas Padomes Parlament?r?s Asamblejas Rezol?cija 1236, kas pie?emta 2001. gada janv?r?,
rekomend? Latvijai ratific?t Maz?kumtaut?bu konvenciju “k? priorit?ti”. Turkl?t 2002. gada 9. oktobr? Eiropas
Komisija public?ja t?s 2002. gada regul?ro zi?ojumu par Latvijas progresu ce?? uz iest?šanos ES.
Maz?kumtaut?bu aizsardz?bas jom? Komisija atz?m?jusi, ka Visp?r?j? maz?kumtaut?bu aizsardz?bas
konvencija v?l nav ratific?ta: ”Latviju steidzina to ratific?t.”

VMAK 9. panta pirm? da?a nosaka: “Puses ap?emas atz?t, ka katras pie maz?kumtaut?bas piederošas
personas ties?bas uz v?rda br?v?bu ietver uzskatu br?v?bu un ties?bas netrauc?ti sa?emt un izplat?t
inform?ciju un idejas maz?kumtaut?bas valod? bez iejaukšan?s no valsts instit?ciju puses un neatkar?gi no
valstu robež?m. Valstu ties?bu sist?mu ietvaros puses ap?emas nodrošin?t, ka pie maz?kumtaut?b?m
piederoš?s personas netiek diskrimin?tas mediju pieejam?bas jom?.”

Presei Latvij? nav š??rš?u izplat?t inform?ciju maz?kumtaut?bu valod?s. Kas attiecas uz apraidi, krieviski
run?jošiem, kam nav labu latviešu valodas zin?šanu, ir ierobežota pieeja šiem masu sazi?as l?dzek?iem.

To, vair?k vai maz?k atkl?ti, atz?st politikas veidot?ji. Valsts Prezidentes padomnieks O??erts Tip?ns
pie?auj, ka ar valodas ierobežojumu ieviešanu m??in?ja rad?t motiv?ciju krieviski run?jošajos iedz?vot?jos,
lai uzlabotu savas latviešu valodas zin?šanas, ta?u vi?š atz?st, ka tas nav noticis. Latvijas Telev?zijas
?ener?ldirektors Uldis Grava pie??va, ka gr?ti pras?t no vecajiem nelatviešiem labas latviešu valodas
zin?šanas, ja t?s l?dz šim nebija vajadz?gas.

Nacion?l?s radio un telev?zijas padomes loceklis J?nis S?kstulis atzina, ka valodas ierobežojumi telev?zij?
un radio vairs nepilda savu lomu, un tagad ir pien?cis laiks dom?t par šo ierobežojumu atcelšanu, pirm?m
k?rt?m tajos re?ionos, kuros maz?kumtaut?bas sast?da vair?kumu.

Neskatoties uz š?du attieksmi, l?dz šim laikam valodas ierobežojumi past?v un veido situ?ciju, kas ir piln?g?
pretrun? ar VMAK standartiem. VMAK 9. panta treš? da?a paredz, ka radio un telev?zijas p?rraižu tiesisk?
regul?juma ietvaros puses, ?emot v?r? pirm?s da?as nosac?jumus, p?c iesp?jas nodrošina, ka pie
maz?kumtaut?b?m piederoš?m person?m ir iesp?ja rad?t un izmantot savus medijus.

Saska?? ar Konvencijas 25. pantu, viena gada laik? p?c Konvencijas sp?k? st?šan?s valsts ap?emas nodot
Eiropas Padomes ?ener?lsekret?ram piln?gu inform?ciju par likumdošanas un citiem pas?kumiem, kas
veikti, lai ?stenotu šaj? Konvencij? izteiktos principus. Š? pras?ba visvair?k uztrauc Latvijas valdoš?s
koal?cijas politi?us. Vi?i gaida, ka p?c VMAK ratifik?cijas tiks piepras?ti noz?m?gi groz?jumi normat?vajos
aktos, kas attiecas uz maz?kumtaut?bu probl?m?m.

?emot v?r? to, ka Latvijas sabiedr?b? past?v citas sarež??tas un sensit?vas maz?kumtaut?bu valodas
probl?mas, kuras b?s j?risina viena gada p?rejas period? p?c VMAK ratifik?cijas, taj? skait?, piem?ram,
ties?bas ieg?t izgl?t?bu dzimtaj? valod? un vair?kas normas Valsts valodas likum?, valodas ierobežojumi
Radio un telev?zijas likum? b?tu j?atce? l?dz VMAK ratifik?cijai. Valodas probl?mas izgl?t?bas jom? un
sazi?? ar administrat?vo varu diez vai izdosies atrisin?t ?s? laik?: politiskais dialogs par t?m b?s
sarež??t?ks, jo t?s vair?k skar etnisko latviešu patriotisk?s j?tas, nek? priv?to mediju probl?mas, kuras
vair?k saist?mas ar uz??m?jdarb?bu.

Eiropas re?ion?lo vai minorit?šu valodu harta

Harta st?j?s sp?k? 1998. gada mart?. Harta nenosaka k?das re?ion?l? vai minorit?tes valod? run?jošo
individu?las vai kolekt?vas ties?bas. Tom?r l?gumsl?dz?ju pien?kumi attiec?b? uz šo valodu statusu un
iekš?j? likumdošana, kura j?ievieš saska?? ar hartu, noteikti ietekm?s attiec?gu kopienu un to atseviš?u
locek?u st?vokli.

Piem?ram, Hartas 11. pants nosaka, ka “attiec?b? uz re?ion?lo vai minorit?šu valodu lietot?jiem, teritorij?s,
kur?s š?s valodas tiek lietotas, ?emot v?r? st?vokli, k?d? atrodas katra no š?m valod?m un apm?ru, k?d?
valsts varas iest?des tieši vai netieši ir kompetentas, pilnvarotas vai izpilda savu lomu šaj? jom?, k? ar?
cienot inform?cijas l?dzek?u neatkar?bas un autonomijas principu, Puses ap?emas:

a) apjom?, k?d? radio un telev?zija veic sabiedriska dienesta darb?bu:

i. nodrošin?t vismaz vienas radio stacijas un viena telev?zijas kan?la raid?šanu re?ion?laj?s vai minorit?šu
valod?s; vai

ii. veicin?t un/vai rad?t apst?k?us vismaz vienas radio stacijas un viena telev?zijas kan?la raid?šanai
re?ion?laj?s vai minorit?šu valod?s; vai

iii. pie?emt atbilstošus noteikumus, t?, lai programmu p?rraid?t?ji t?s pied?v?tu re?ion?laj?s vai minorit?šu
valod?s.”

Puses ap?emas ar? nodrošin?t, lai re?ion?lo vai minorit?šu valodu lietot?ju intereses tiktu p?rst?v?tas vai
?emtas v?r? t?d?s instit?cij?s, kuras saska?? ar likumu var tikt izveidotas, lai garant?tu inform?cijas l?dzek?u
br?v?bu un plur?lismu.

Latvija nav nedz ratific?jusi, nedz parakst?jusi Hartu. L?dz 2003. gada 20. janv?rim 17 valstis ir ratific?jušas
un 12 valstis ir parakst?jušas Hartu.

Deklar?cija par to personu ties?b?m, kuras pieder pie nacion?laj?m vai etniskaj?m, reli?iskaj?m un
lingvistiskaj?m minorit?t?m
 
 

ANO ?ener?l? Asambleja deklar?ciju pie??ma 1992. gad?. Deklar?ciju ietekm?ja Starptautisk? pakta par
pilsoniskaj?m un politiskaj?m ties?b?m 27. pants. 2. pant? Deklar?cija nor?da, ka person?m, kuras pieder
pie nacion?laj?m vai etniskaj?, reli?iskaj?m un lingvistiskaj?m minorit?t?m, ir ties?bas “br?vi un bez
iejaukšan?s vai jebk?das diskrimin?cijas lietot savu valodu, gan priv?ti, gan publiski”. Šis dokuments
nenosaka valstu speci?los pien?kumus, tom?r Deklar?cijas 9. pants pasludina, ka “specializ?t?s iest?des un
citas Apvienoto N?ciju Organiz?cijas sist?mas organiz?cijas dod ieguld?jumu piln?gai Deklar?cij? noteikto
ties?bu un principu ?stenošanai atbilstoši to kompetencei”.

Oslo rekomend?cijas par maz?kumtaut?bu lingvistiskaj?m ties?b?m

1996. gada vasar? augstais komis?rs maz?kumtaut?bu jaut?jumos l?dza Starpetnisko attiec?bu fondam
konsult?ties ar starptautiski atz?to ekspertu grupu, lai sa?emtu vi?u rekomend?cijas par atbilstošu un
saska?otu pie maz?kumtaut?bu piederošo personu lingvistisko ties?bu piem?rošanu EDSO re?ion?.
Rekomend?cijas, kuras izstr?d?tas 1998. gad? p?c EDSO augst? komis?ra maz?kumtaut?bu jaut?jumos
l?guma, ir noder?ga nor?de valsts politikas un ties?bu att?st?bai pie maz?kumtaut?b?m piederošo personu
lingvistisko ties?bu piem?rošanas jom?, it ?paši publisk? sf?r?. Sada?a “Masu sazi?as l?dzek?i” rekomend?
valst?m nodrošin?t, lai pie maz?kumtaut?b?m piederoš?m person?m b?tu ties?bas veidot un uztur?t masu
sazi?as l?dzek?us vi?u maz?kumtaut?bas valod?. T? rekomend? ar? garant?t pie maz?kumtaut?b?m
piederošo personu ties?bas uz proporcion?lu pieeju pie apraides minorit?šu valod?s. Rekomend?ciju 9.
punkts tieši skar valodas ierobežojumu probl?mu likumdošan?: “J?nodrošina, lai pie maz?kumtaut?b?m
piederošaj?m person?m b?tu pieeja pie raidlaika sav? valod? valsts finans?tos masu sazi?as l?dzek?os.
Konkr?t?s maz?kumtaut?bas valod? paredz?t? raidlaika apjomam un kvalit?tei valsts, re?ion?laj? un viet?j?
l?men? j?b?t proporcion?li saska?otam ar maz?kumtaut?bas ?patsvaru un koncentr?ciju, to nosaka ar?
atbilstoši maz?kumtaut?bas st?voklim un vajadz?b?m”.

Š? rekomend?cija liel? m?r? ir saist?ma ar Latvijas situ?ciju. Neskatoties uz to, ka Oslo rekomend?cijas
nerada juridisk?s saist?bas Latvijas varas iest?d?m, t?s nor?da, k? starptautisk? kopiena redz n?kotni šaj?
sf?r?. T? k? Latvij? past?v probl?ma ar pieeju raidlaikam maz?kumtaut?bu valod?s publiskos masu sazi?as
l?dzek?os, un paliek sp?k? valodas ierobežojumi priv?t?m raidorganiz?cij?m, atbild?g?m varas iest?d?m
vajadz?tu ?emt v?r? neatkar?go ekspertu grupu autoritat?v?s rekomend?cijas, t?das, k? Oslo
rekomend?cijas.

Eiropas Savien?bas standarti

ES dal?bas politiskie krit?riji, kurus Eiropas Savien?bas Padome noteica 1993. gad? Kopenh?gen?, ietver
maz?kumtaut?bu aizsardz?bu: “Dal?ba pieprasa, lai kandid?tvalsts sasniegtu demokr?tiju garant?jošo
instit?ciju stabilit?ti, likuma varu, cilv?kties?bas, k? ar? cie?u pret maz?kumtaut?b?m un to aizsardz?bu”.

ES l?gumi nesatur normas, kas tieši regul? maz?kumtaut?bu ties?bu aizsardz?bu. Tom?r lingvistisk?s
ties?bas, tai skait? ties?bas izmantot maz?kumtaut?bu valodas, sniedzot pakalpojumus, var uzskat?t par
aizsardz?bas subjektu saska?? ar EK l?gumu. Piem?ram, liet? Ministere Public v. Mutsch Eiropas Kopienu
tiesa atz?m?ja “Uz br?vas personu kust?bas un nodibin?šan?s br?v?bas principu balst?t?s Kopienas
kontekst?, indiv?du lingvistisko ties?bu un privil??iju aizsardz?ba ir seviš?i svar?ga”.

T?, Eiropas Kopienas l?guma 59. pants prasa no dal?bvalst?m iev?rot pakalpojumu sniegšanas br?v?bu: “K?
paredz turpm?k izkl?st?tie noteikumi, Kopien? p?rejas period? j?atce? pakalpojumu sniegšanas br?v?bas
ierobežojumi to dal?bvalstu pilso?iem, kas veic uz??m?jdarb?bu t?d? Kopienas valst?, kuras pilso?i nav
personas, kam dom?ti pakalpojumi. Padome p?c Komisijas priekšlikuma, pie?emot l?mumu ar kvalific?tu
balsu vair?kumu, šo noda?u var attiecin?t ar? uz trešo valstu pilso?iem, kas sniedz pakalpojumus un veic
uz??m?jdarb?bu Kopienas dal?bvalstu teritorij?”.

Šaj? kontekst? j?piemin Eiropas Kopienu tiesas nol?mumu liet? Commission of the European Communities
v Kingdom of Belgium, kas skar elektronisko mediju apraides valodu. Be??ijas vald?bas noteikumi, kas
aizliedza kabe?telev?zijas komp?nij?m p?rraid?t sav? t?kl? t?du radio vai telev?zijas staciju programmas,
kas atrodas cit?s ES dal?bvalst?s, bet kuru programmas netiek p?rraid?tas atrašan?s dal?bvalsts valod? vai
vien? no atrašan?s dal?bvalsts valod?m, bija pretrun? ar L?guma 59. pantu. Ja fl?mu valod? p?rraidoš?
komerci?l? radiostacija, kas atrodas ?rpus Be??ijas, pras?ja ties?bas saglab?t un att?st?t fl?mu valodu
Be??ij?, bet t?m netika at?auts veikt apraidi šaj? valst?, tas p?rk?ptu EK normas par pakalpojumu
sniegšanas br?v?bu. Tiesa ir atzinusi, ka “svar?gi atz?m?t, ka min?taj? gad?jum? likumdošana rada š??rsli
pakalpojumu sniegšanas br?v?bai, jo nedod iesp?ju cit?s dal?bvalst?s veidotaj?m raidstacij?m p?rraid?t
programmas, kuras tiek veidotas valod?, kas atš?iras no rezidences valsts valodas.” EKT atzinusi valodas (un
citus) ierobežojumus par diskrimin?jošiem un nelikum?giem, balstoties uz Romas l?guma 59. pantu
(aizsarg? br?vu pakalpojumu kust?bu).
Ja Latvijas kontekst? piem?rotu standartus, kas ietekm?ja min?to nol?mumu, k??tu skaidrs, ka past?v
milz?ga pakalpojumu br?v?bas aizsardz?bas l?me?a neatbilst?ba. Nol?mums aizsarg? pakalpojumus, kurus
etnisk? kopiena sa?em no ?rvalst?m, no stacij?m, kas atrodas valst?, kur kopienas valodu visp?r var nezin?t;
Latvij? krieviski run?jošai kopienai ir ierobežota elektronisko mediju pakalpojumu izmantošana t?s valod?,
pat ja pakalpojums tiek sa?emts no Latvijas. Ac?mredzot, priv?t?m raidorganiz?cij?m b?s lab?kas iesp?jas
aizst?v?t savas ties?bas veikt apraidi maz?kumtaut?bu valod?s un svešvalod?s, kad Latvija pievienosies
Eiropas Savien?bai.

Liet? Commission of the European Communities v Kingdom of the Netherlands, kas skar t?das rekl?mas
retransl?cijas ierobežojumus, kuru satur radio vai telev?zijas programmas, ko p?rraida no cit?m
dal?bvalst?m, Eiropas Kopienu tiesa atzinusi, ka “N?derlandes Karaliste nav izpild?jusi savus pien?kumus
saska?? ar EK l?guma 59. pantu, aizliedzot sav? teritorij? dibin?tajiem kabe?t?klu operatoriem transl?t radio
vai telev?zijas programmas, kas satur speci?li holandiešu publikai paredz?to rekl?mu, kuras p?rraida citas
dal?bvalsts teritorij? dibin?t?s raidorganiz?cijas, ja netiek izpild?ti noteikti nosac?jumi, kas attiecas uz šo
raidorganiz?ciju strukt?ru vai rekl?mu, ko satur holandiešu publikai paredz?tas programmas”. Saska?? ar
N?derlandes likumdošanu, rekl?ma uzskat?ma par paredz?tu speci?li holandiešu publikai, ja t? tika
p?rraid?ta uzreiz p?c programmas da?as vai saist?to programmu grupas, kas satur subtitrus holandiešu
valod?, vai p?c programmas da?as holandiešu valod?, vai š?du programmu laik?. Eiropas Kopienu tiesa
secin?jusi, ka rekl?mas p?rraid?šanas ierobežojumus var ieviest visp?r?jo interešu v?rd?, tas ir, aizsarg?jot
pat?r?t?jus no p?rm?r?gas reklam?šanas vai, kult?ras politikas kontekst?, saglab?jot noteiktu programmu
kvalit?tes l?meni. Tom?r šie ierobežojumi nav attaisnoti, “ja tie ir ieviesti, lai ierobežotu ?rvalstu operatoru
konkurenci, kurai pak?auta nacion?l? iest?de, kas ie?em monopolst?vokli attiec?b? uz š?das rekl?mas
p?rraid?šanu.”
Latvijas Radio un telev?zijas likums nosaka, ka raid?jumos ievietotajai rekl?mai j?b?t raid?juma valod? vai
latviešu valod?. ?emot v?r? past?vošo 25% “griestus” apraidei svešvalod?s, j?secina, ka š? norma b?tiski
sašaurina rekl?mas komp?niju pieeju pie nelatviešu pat?r?t?jiem un noteikt? pak?p? samazina potenci?lo
auditoriju, it ?paši radio apraides gad?jum?. Norma par rekl?mas valodu kop? ar valodas ierobežojumu
priv?t?m raidorganiz?cij?m veido š??rsli rekl?mas komp?niju uz??m?jdarb?bas veikšanai.

Padomes Direkt?va 2000/43/EC par vien?du attieksmi neatkar?gi no rasu vai etnisk?s pieder?bas

Š? 2000. gada j?nij? pie?emt? direkt?va (plaši paz?stama k? “rasu vienl?dz?bas direkt?va”) defin? tiešu un
netiešu diskrimin?ciju, kas balst?ta uz rases vai etnisko izcelsmi, un ievieš oblig?tus minim?lus standartus,
kuri ES kandid?tvalst?m ir j?nodrošina pirms iest?šan?s. 2. pants defin? netiešu diskrimin?ciju, kura “iest?jas
tad, kad ac?mredzami neitr?ls noteikums, krit?rijs vai prakse nost?da k?das rasu vai etniskas pieder?bas
personas ?paši nelabv?l?g? situ?cij?, sal?dzinot ar cit?m person?m, ja vien š?ds noteikums, krit?rijs vai
prakse nav objekt?vi attaisnojams ar tiesisku m?r?i un ja vien tas nav proporcion?ls un vajadz?gs š?da m?r?a
sasniegšanas l?dzeklis.” Š?s defin?cijas un citu direkt?vas normu anal?ze noved pie secin?juma, ka pašlaik
Latvij? past?v netieša diskrimin?cija attiec?b? pret nelatviski run?još?m person?m sakar? ar pieeju pie
publiskiem pakalpojumiem l?dz?gi latviski run?jošajiem. Sakar? ar to, ka Radio un telev?zijas likums, kurš
at?auj sabiedrisk?s telev?zijas otr? izplat?šanas t?kl? atv?l?t tikai 20% raid?jumiem maz?kumtaut?bu
valod?s, krieviski run?jošajiem ir liegtas ties?bas uz vienl?dz?bu pieej? pie svar?g? publisk? pakalpojuma.
Direkt?va kvalific? to k? netiešu diskrimin?ciju, kam?r t?du etnisko grupu k? krievi, ukrai?i utt. p?rst?vjus
neproporcion?li skar diskrimin?joši noteikumi uz valodas pamata.

Uztvert ES k? tikai ekonomisku veidojumu vairs neb?tu pareizi, pat ja k?dreiz t? bija. Kas attiecas uz
nodibin?šan?s ties?b?m un pakalpojumu sniegšanas br?v?bu, tiek piem?rots visp?r?js princips: dal?bvalstis
v?l var ieviest valodu zin?šanas nosac?jumus amata un profesion?lo pien?kumu pild?šan?. Tom?r š?m
pras?b?m ar? j?atbilst sam?r?guma principam (t.i., dal?bvalsts noteiktajiem pas?kumiem j?b?t
proporcion?liem valodas politikas m?r?iem).

K? secin?jis Dr. Niamh Nic Shuibhne: “Maz?kumtaut?bu lingvistisko ties?bu atz?šana un realiz?cija
pamatojas uz vienl?dz?bas un nediskrimin?cijas, efekt?vas piedal?šan?s un kultur?las demokr?tijas
apsv?rumiem. Tas atbilst paties?bai gan nacion?l?, gan starptautisk? l?men?, un attiecas ar? uz ES k?
valdošo veidojumu, kurš rada sav? jurisdikcij? esošo subjektu ties?bas un pien?kumus.”

Starptautisko organiz?ciju viedoklis par apraides likumdošanu Latvij?

Viena no vadoš?m cilv?kties?bu organiz?cij?m EDSO re?ion? – Starptautisk? Helsinku cilv?kties?bu
feder?cija (IHF) savos ikgad?jos zi?ojumos pauda bažas par valodas lietošanas priv?t? sf?r? pieaugošo
reglament?ciju, kas var novest pie iesp?jamiem v?rd? br?v?bas un priv?t?s dz?ves neaizskaram?bas
p?rk?pumiem. 1999. gada IHF Zi?ojums secin?ja, ka pašreiz?jais st?voklis ar valodas lietošanu Latvij?
p?rk?pj Oslo rekomend?cij?s par maz?kumtaut?bu lingvistiskaj?m ties?b?m noteikt?s robežas. 2001. gada
IHF Zi?ojums, piem?ram, pasludina, ka “t?pat k? iepriekš?jos gados, valodas politika un t?s ietekme uz
maz?kumtaut?bu ties?b?m, ...un izteiksmes br?v?bu ir bažu c?lonis”.

Jaun? Valsts valodas likuma izstr?d?šanas garaj? period?, EDSO augstais komis?rs maz?kumtaut?bu
jaut?jumos Max van der Stoel nos?t?ja Latvijas ?rlietu ministram vair?kas v?stules ar koment?riem un
rekomend?cij?m. 1999. gada 5. oktobra v?stul? komis?rs uzsv?ra, ka izteiksmes br?v?ba garant? ne tikai
jebk?da veida inform?cijas un ideju izplat?šanu un sa?emšanu neatkar?gi no valstu robež?m, bet ar?
inform?cijas un ideju izplat?šanu indiv?da izv?l?taj? form?.

ES Komisijas 2000. gada regul?raj? zi?ojum? par Latvijas progresu iest?šan?s period? valodas
ierobežojumus min?ja to faktoru vid?, kas ierobežo nepilso?u integr?ciju.

2001. gada j?nij? Eiropas Padomes Parlament?r? Asambleja (EPPA) rekomend?ja Eiropas Padomes
Ministru komitejai veikt nepieciešamos pas?kumus, lai garant?tu maz?kumtaut?bu ties?bu piln?go
iev?rošanu veidot savus medijus Eiropas Padomes dal?bvalst?s. Sav? rekomend?cijas projekt? EPPA
paudusi bažas, ka valodas ierobežojumi, kas past?v daž?s valst?s, tai skait? Latvij?, uzliek neproporcion?lu
nastu priv?tiem medijiem maz?kumtaut?bu valod?s vai pat efekt?vi trauc? to dibin?šanu.

     Kas attiecas uz priv?tiem medijiem, 2003. gada janv?r? EPPA pie??ma rekomend?ciju 1589
     “Izteiksmes br?v?bas medijos Eirop?”. EPPA piepras?jusi Eiropas Padomes Ministru komiteju
     mudin?t visas Eiropas valstis, kam nepieciešams: “p?rskat?t [...] savu apraides likumdošanu,
     atcelt maz?kumtaut?bu valod?s raidošo priv?to mediju dibin?šanas un funkcion?šanas
     ierobežojumus."

Eiropas Komisija pret rasismu un neieciet?bu (ECRI) public?ja savu otro zi?ojumu par Latviju 2002. gada
j?lij?. Attiec?b? uz sabiedriskajiem elektroniskajiem medijiem ECRI piemin?jusi Radio un telev?zijas likumu,
kurš paredz, ka vienam no diviem sabiedrisk?s telev?zijas kan?liem j?veic apraidi tikai latviešu valod?, bet
otrais var atv?l?t tikai l?dz 20% no raidlaika programm?m cit?s valod?s. ?emot v?r? lielo iedz?vot?ju
proporciju, kam latviešu valoda nav dzimt? valoda, ECRI rekomend?jusi, ka 20% raidlaika b?tu j?nosaka
nevis k? limits, kuru nedr?kst p?rsniegt, bet gan k? oblig?tais programm?m maz?kumtaut?bu valod?s
pieš?iramais raidlaiks. Attiec?b? uz priv?tajiem elektroniskajiem medijiem ECRI atz?m?jusi, ka Nacion?l?
radio un telev?zijas padome bieži iejaukusies, lai nodrošin?tu, ka raidorganiz?cijas iev?ro normas, kas
nosaka, ka programm?m svešvalod?s var pieš?irt ne vair?k k? 25% raidlaika. ECRI atz?m?jusi, ka ir ticis
apšaub?ts, vai konstitucion?la ir norma, kas ierobežo laiku apraidei svešvalod?s l?dz 25% no kop?j? laika,
lai gan Satversmes tiesa noraid?ja pieteikumu, pamatojoties uz procesu?liem apsv?rumiem. ECRI paudusi
bažas, ka praks? š? norma veicina situ?ciju, kad saglab?jas mediju un inform?cijas nodal?šan?s, jo
nelatviski run?jošo grupu p?rst?vji un ?paši krieviski run?jošie iedz?vot?ji piev?ršas kan?liem krievu valod?,
kuri raida no cit?m valst?m.

Valodas ierobežojumi Latvijas medijos sal?dzin?jum? ar valodas politiku cit?s valst?s

Eirop? ir reti t?di precedenti minorit?šu aizsardz?bas un valodas lietošanas jom?, k? Latvij?. B?tu interesanti
apskat?t Slov?kijas likumdošanas att?st?bu valodas jom? kopš 1990-iem gadiem.

Slov?kijas Likums par valsts valodu, kas st?j?s sp?k? 1996. gad?, bija ?oti pretrun?gs t? atbilst?bas
konstit?cijai un cilv?kties?bu standartiem zi??. Likums noteica stingras pras?bas slov?ku valodas lietošanas
zi??, nosakot, ka slov?ku valoda ir vien?g? ofici?l? valoda Slov?kijas Republik?. Likums ar? atc?la
iepriekš?jo likumu, kurš garant?ja etnisk?m minorit?t?m iesp?jas lietot vi?u valodu k? ofici?l?, t? ar?
neofici?l? saskarsm?. Likums ar? ierobežoja izteiksmes br?v?bu, da??ji aizliedzot citu valodu, iz?emot
slov?ku, lietošanu elektroniskajos masu sazi?as l?dzek?os. Slov?kijas Konstit?cija (6. pants) nosaka, ka "citu
valodu lietošana ofici?laj? saskarsm? ir garant?ta likum?”. Konstit?cijas 34. pants nosaka, ka “person?m,
kuras pieder pie nacion?l?m minorit?t?m, ir ties?bas lietot vi?u valodu ofici?l? komunik?cij?”. Apmierinot
opoz?cijas deput?tu grupas s?dz?bu par valsts valodas likumu, Konstitucion?l? tiesa pasludin?ja šo likumu
par neatbilstošu konstit?cijai 1997. gad?. Likums "Par minorit?šu valodu lietošanu" sp?k? st?j?s 1999. gad?

2000. gad? Ukrainas Konstitucion?l? tiesa, atsaucoties uz procesu?l?m nepiln?b?m, pasludin?ja Eiropas
re?ion?lo vai valodu hartas ratifik?ciju Ukrainas parlament? par nekonstitucion?lu. Ac?mredzot, tas bija
politisks l?mums, kurš tika pie?emts ar m?r?i ierobežot otr?s izplat?t?k?s valodas Ukrain? – krievu valodas
– lietošanu.

P?tot sp?k? esošo likumdošanu ES kandid?tvalst?s, k? ar? cit?s Eiropas Padomes valst?s, atkl?jas
m?sdienu pieejas specifika raid?šanas valodas regul?šanas jaut?jum?. Tikai dažas valstis noteica
ierobežojumus raid?šanai cit?s valod?s, iz?emot valsts/ofici?lo valodu. Procentu?lo ierobežojumu
noteikšana cit?s valod?s, iz?emot ofici?lo valodu, ir ?oti rets gad?jums Eiropas valstu likumdošan?. L?dz?gi,
k? Latvij?, ierobežojumi bija vai joproj?m eksist? nedaudz?s valst?s, t?d?s k? Igaunija, Mold?va un
N?derlande.

Igaunij? vien?g? ofici?l? valoda ir igau?u valoda. Iedz?vot?ji, kam igau?u valoda nav dzimt?, sast?da aptuveni
1/3 no visiem iedz?vot?jiem. Igaunij? nav valodas ierobežojumu radiotransl?cijai. Tai paš? laik?, Igaunijas
valodas likuma 25. pants ierobežo TV p?rraides svešvalod?s bez tulkojuma:

          “(2) Tulkojums igau?u valod? nav nepieciešams programm?m, kuras tiek tieši retransl?tas, un
          valodas apm?c?bas programm?m, k? ar? gad?jum?, kad zi?u programmas ir ori?in?li veidotas
          svešvalod?, un programm?m tieš? ?ter?, kuras ori?in?li tiek veidotas svešvalod?.

          (…)(4) Zi?u programmu svešvalod?s, k? ar? programmu tieš? ?ter? svešvalod?s bez tulkojuma
          igau?u valod? apjoms, kas tiek noteikts š? panta 2. da??, nedr?kst p?rsniegt 10 procentus no
          ikned??as ori?in?lo raid?jumu laika”.

Mold?v?, kur etniskie mold?vi veido 65% no visiem iedz?vot?jiem, noteica p?rm?r?gus ierobežojumus
attiec?b? uz priv?to radio un telev?zijas apraidi minorit?šu valod?s. Likum? par audiovizu?lo apraidi, kas tika
pie?emts 1995. gad?, valsts nosaka, ka vismaz 65% sabiedrisko un priv?to raid?šanas staciju programm?m
j?b?t valsts valod?. Vajadz?tu ar? piemin?t, ka š?s normas izpilde tika da??ji liberaliz?ta 2000.g. p?c akt?v?s
EDSO augst? komis?ra maz?kumtaut?bu jaut?jumos iesaist?šan?s. Š? norma tika groz?ta, un 65% kvota
vairs netiek piem?rota rajonos, kur kompakti dz?vo etnisk?s minorit?tes.

Valodas pras?bas sabiedrisk?m raidorganiz?cij?m nosaka ar? N?derlandes Mediju likums, ta?u tas ir daudz
elast?g?ks. Likuma 54a. pants nosaka: “Iest?d?m, kuras ir ieguvušas raid?šanas laiku, vismaz 50% no to
telev?zijas p?rraid?m ir j?atv?l programm?m, kuras ir ori?in?li veidotas holandiešu vai fr?zu valod?”. Tai paš?
laik?, Mediju likums paredz, ka sabiedrisk?m raidorganiz?cij?m vismaz 20% no telev?zijas un 25% no radio
p?rraižu laika ir j?atv?l etnisk?m un kult?ras minorit?t?m.

Priv?t?m raidorganiz?cij?m ir maz?ki ierobežojumi: 40% no telev?zijas p?rraid?m j?b?t holandiešu vai fr?zu
valod?.

Samazin?t šos ierobežojumus var Mediju padome, k? tas ir noteikts Likuma 71g. pant?: “Ja tiek pras?ts,
Mediju padome var, ?pašos gad?jumos un noteiktu nosac?jumu ietvaros, noteikt maz?ku procentu?lu robežu
[…] ?paš?m komerci?lam raidorganiz?cij?m.”

?paša minorit?šu valodu aizsardz?ba N?derlandes Konstit?cij? nav paredz?ta. Nesenie dažu deput?tu
priekšlikumi groz?t Konstit?ciju ar nol?ku sekm?t holandiešu valodas lietošanu, tika noraid?ti.

Rum?nij? ar Nacion?l?s audiovizu?l?s raid?šanas padomes l?mumu, kas tika pie?emts 1999. gad?, tika
noteikts, ka vis?m p?rraid?m minorit?šu valod?s, ar dažiem iz??mumiem, j?b?t ar subtitriem vai tulkojumu
rum??u valod?. Toties š? norma tika aptur?ta dr?z p?c t?s pie?emšanas. Valsts politika attiec?b? uz
minorit?t?m elektronisko mediju jom? tika main?ta un vair?k uzman?bas tika velt?ts minorit?šu vajadz?b?m.
Piem?ram, jaunais Likums par radio un telev?zijas apraidi, kurš tika pie?emts 2002. gad?, nosaka, ka
pieg?d?t?jiem, kuri retransl? programmas, izmantojot telekomunik?ciju t?klus rajonos, kur nacion?l?s
minorit?tes sast?da vair?k nek? 20%, ir pien?kums nodrošin?t transl?cijas pakalpojumus programm?m,
kuras ir br?vi retransl?jamas, ar? attiec?g?s minorit?tes valod?.

L?dz pat 2002. gadam Turcij? bija aizliegta apraide kurdu valod? (liel?k? minorit?tes valoda), iz?emot kurdu
m?zikas p?rraid?šanu, kuras transl?cija tom?r ar? bija ierobežota. Saska?? ar Likuma par radio un
telev?zijas raidorganiz?ciju izveidi un apraidi 4. pantu, kurš tika radik?li groz?ts 2002. gad?, “radio un
telev?zijas programmas daž?d?s valod?s un dialektos, kuras tradicion?li lieto Turcija pilso?i vi?u ikdienas
dz?v?, ar? var tikt p?rraid?ta”. Citiem v?rdiem, br?v?ba, kas parasti tiek saprasta k? “raid?šana dzimtaj?
valod?”, tika atz?ta likum?. Skaidrs, ka š?das br?v?bas atz?šana likumdošan? nenoz?m? šo ties?bu
autom?tisku efekt?vu realiz?ciju. Vald?bas nost?ja šaj? jaut?jum? sp?l?s noteicošo lomu. Tom?r, ?emot v?r?
Turcijas pieredzi p?d?jos 20 gados, š?da atz?šana pati par sevi jau ir svar?gs solis uz priekšu.

Ir v?rts piemin?t ar? Francijas ?pašo situ?ciju. K? zin?ms, Francijas likumdev?ji tradicion?li neatz?st
minorit?šu valodas, uzskatot, ka pati minorit?šu koncepcija nav piem?rojama Francijas gad?jum?. Š? unik?l?
nost?ja, kura ir pretrun? ar Eiropas leg?lo praksi, balst?s cit?d? izpratn? par pilso?u vienl?dz?bu. ?emot v?r?,
ka m?s nevaram sniegt šo pretrunu detaliz?tu anal?zi šaj? darb?, min?sim tikai to, ka papildus leg?liem
principiem, b?tiska ang?u valodas ietekme zin?m? m?r? liek Francijas vad?bai nostiprin?t fran?u valodas
?pašo st?vokli nacion?laj? likumdošan?.

Neskatoties uz to, ka Francija nav pie??musi minorit?tes defin?ciju, un tai ir visai ?paša poz?cija attiec?b? uz
minorit?šu ties?bu aizsardz?bu, Francija parakst?ja Eiropas re?ion?lo vai minorit?šu valodu hartu 1999.
gad?.

Daudz?s valst?s likumdošana, kas skar telev?zijas un radio apraidi, ?em v?r? nacion?lo minorit?šu ties?bas
un intereses mediju jaut?jum?. Piem?ram, Bulg?rijas Likums par radio un telev?ziju ?auj “p?rraid?t telev?zijas
un radio programmas valod?s, kas nav ofici?l?s, ja programmas ir dom?tas Bulg?rijas iedz?vot?jiem, kuriem
bulg?ru valoda nav dzimt?”.

T?ds pats princips ir formul?ts Lietuvas Valsts valodas likum?:

“13. pants. Audiovizu?l?m programm?m un kinofilm?m, kas tiek r?d?tas publiski Lietuv?, j?b?t tulkot?m valsts
valod? vai r?d?t?m ar subtitriem lietuviešu valod?.

Š? panta pirmais paragr?fs netiek piem?rots apm?c?bas vai speci?lo programmu gad?jum? un […]
programm?m, kuras […] tiek dom?tas etnisk?m kopien?m, k? ar? citu valstu radio un telev?zijas
programm?m vai muzik?lo darbu tekstiem, kuri tiek retransl?ti Lietuv?”.

2002. gada j?lij? Serbijas parlaments pie??ma jaunu Publisk?s apraides likumu, kuru speci?listi atzinuši par
noz?m?gu soli, reform?jot k? sabiedriskus, t? ar? priv?tus medijus. Likuma 73.pant? ir noteikta pozit?va
pras?ba raidorganiz?cij?m, kas veic apraidi minorit?šu valod?s: “Raidorganiz?cij?m, kuras veido un p?rraida
programmas, kuras ir dom?tas minorit?t?m, ir j?p?rraida vismaz 50% vi?u pašu veidoto programmu no visa
gada raidlaika nacion?lo minorit?šu valod?s”.

Saska?? ar 1996. gada Ung?rijas Radio un telev?zijas apraides likuma 25. pantu programmas, kuras tiek
veidotas nacion?lo un etnisko minorit?šu dzimtaj?s valod?s, k? ar? programmas, kuras atveido nacion?lo un
etnisko minorit?šu dz?vi un kult?ru, sabiedrisko pakalpojumu un sabiedrisko programmu p?rraid? var finans?t
valsts. 26. pants nosaka, ka sabiedrisko pakalpojumu p?rraid?t?jiem ir j?sekm? kult?ras un Ung?rij?
dz?vojošo nacion?lo un etnisko minorit?šu kult?ras un valodas att?st?ba. Tiem ar? regul?ri j?sniedz
inform?cija šo grupu dzimtaj?s valod?s. Likums atseviš?i pasv?tro, ka: “Š?s funkcijas j?pilda nacion?laj?
apraides t?kl? vai, atkar?b? no t?, kur minorit?tes dz?vo, re?ion?laj? vai viet?j? t?kl?, p?rraidot programmas,
kas apmierina minorit?šu vajadz?bas, nodrošinot titrus telev?zijas programm?s k? tas tiek pras?ts, vai ar?
veidojot raid?jumus vair?k?s valod?s”. Vajadz?tu ar? piemin?t, ka 98,5% Ung?rijas iedz?vot?ju run? ung?ru
valod? k? sav? dzimtaj? valod?. Tai paš? laik?, nacion?l?s un etnisk?s minorit?tes veido ap 11% no visiem
iedz?vot?jiem.

Ma?edonijas Apraides likuma 45.pant? ir noteikts, ka sabiedrisk?s raidorganiz?cijas, p?rraidot programmas
Ma?edonijas Republikas teritorij?, papildus programm?m ma?edoniešu valod? veido programmas citu
taut?bu valod?s. Š? norma nosaka ar?, ka apgabalos, kur minorit?tes ir vair?kum?, sabiedrisk?s
raidorganiz?cijas, p?rraidot viet?j? l?men?, veido programmas k? ma?edoniešu, t? ar? citu taut?bu valod?s.
Kas attiecas uz komerci?lo raid?šanu, tad priv?t?s organiz?cijas var p?rraid?t programmas k? ma?edoniešu,
t? ar? citu taut?bu valod?s.

Slov?nij? ?pašie apraides nosac?jumi it??u un ung?ru etnisk?m minorit?t?m (attiec?gi 0,16% un 0,43% no
visiem iedz?vot?jiem) izriet no šo kopienu „?paš?m ties?b?m”, kuras ir noteiktas Konstit?cijas 64. pant?. Tur
tiek min?tas šo divu kopienu locek?u ties?bas uz „aktivit?t?m, kas ir saist?ti ar mediju darb?bu”. Konkretiz?jot
šo konstitucion?lo normu, Slov?nijas Likuma par masu medijiem 52. pants nosaka, ka apraides licenc?šanas
proces? priekšroka tiek dota radio un telev?zijas stacij?m, kuras pied?v? pašu veidoto programmu vair?kumu
slov??u, it??u vai ung?ru valod? apgabalos, kur dz?vo attiec?gi it??u un ung?ru nacion?l?s minorit?tes”.

Tik multikultur?l? sabiedr?b? k? Šveic?, valodas lietošanas br?v?ba, k? ar? mediju br?v?ba, ir garant?ta
Šveices Feder?laj? konstit?cij?. Radio un telev?ziju neatkar?ba, ka ar? programmu veidošanas br?v?ba ir
garant?ti Konstit?cijas 93. (3) pant?. Attiec?gi, nek?di valodas ierobežojumi nav noteikti priv?t?m
raidorganiz?cij?m. Sabiedrisko apraidi nodrošina Šveices Raid?šanas korpor?cija (ŠRK), kura ir atbild?ga
par nacion?lo sabiedrisko apraidi septi?os TV kan?los un 18 radiostacij?s. ŠRK nolikums nosaka radio un
telev?zijas staciju skaitu, kuras ŠRK var izmantot katr? lingvistisk? re?ion?. Ir tr?s radiostacijas katr? v?cu,
fran?u un it??u valod? run?još? re?ion? un viena radiostacija v?l vien? lingvistiskaj? re?ion? (Rheto-Roman).
Bez tam, ir ar? viens telev?zijas kan?ls v?cu, fran?u un it??u lingvistiskajos re?ionos. Katrs no šiem kan?liem
veido programmas ar? reto-rom?nu valod?. Papildus tam katr? re?ion? ir j?veido ar? viens telev?zijas kan?ls,
kur? tiek transl?tas programmas viet?j? valod?.

Nolikum? ir paredz?tas ar? pilnvaras veidot programmas, kas j?paredz ŠRK radio un telev?zijas t?klos:

     - sekm?t daž?du valsts re?ionu sadarb?bu, savstarp?jo sapratni un apmai?u;

     - veidot programmas par Šveices iedz?vot?jiem, kuri nav etniskie šveicieši, atbalst?t kontaktus ar
     Šveices rezidentiem, kas atrodas ?rzem?s utt.

Somij? zviedri, kas ir liel?k? Somijas minorit?te, veido ap 5,8% no visiem iedz?vot?jiem. Tom?r, neskatoties
uz to, ka šis procents nav visai liels, valst? ir divas ofici?l?s valodas: somu un zviedru. TV programmas, kuras
tiek transl?tas zviedru valod? run?jošiem Somijas iedz?vot?jiem, p?rkl?j ap 9% no divu valsts TV kan?lu
produkcijas; da?a no šiem telev?zijas programm?m tiek subtitr?ta zviedru valod?. Likumdošan? nav paredz?ti
ierobežojumi attiec?b? uz valodas lietošanu p?rraid?s. Likums par Somijas Apraides komp?niju (nacion?l?
sabiedrisko pakalpojumu raidorganiz?cija, kura p?rvalda piecus nacion?l?s telev?zijas kan?lus un
tr?spadsmit radio kan?lus) uzliek sabiedrisk?m raidorganiz?cij?m par pien?kumu “nodrošin?t vienl?dz?gu
attieksmi pret somu un zviedru valod? run?jošiem pilso?iem un sniegt pakalpojumus samu un romu valod? un,
p?c iesp?jas, ar? citu valsts lingvistisko grupu valod?s”.

Kaimi?valst? Zviedrij? valsts un galven?s nacion?l?s raidorganiz?cijas vienošan?s rezult?t? tik noteikts, ka
telev?zijai j?piev?rš ?paša uzman?ba lingvistisk?m un etnisk?m minorit?t?m ar nol?ku “sapr?t?g?s robež?s
apmierin?t daž?das iedz?vot?ju intereses un vajadz?bas p?c p?rraižu kvalit?tes, pieejam?bas un
daž?d?bas".

Diemž?l, šaj? darb? nav iesp?jams sniegt izsme?ošu situ?cijas apskatu par valodu lietošanu elektroniskajos
medijos, pat ja m?s analiz?jam tikai Eiropas valstis. Run?jot par It?liju un Lielbrit?niju, m?s aprobežosimies
ar visp?r?jo situ?cijas aprakstu, kas tiek sniegts ANO Apakškomitejas darba dokument? par minorit?šu
ties?b?m, kuru sagatavoja Dr. Fernand de Varennes: rezum?jot jaut?jumu par sabiedrisko apraidi minorit?šu
valod?s, vi?š non?k pie secin?juma, ka sabiedriskie mediji lielaj?s valst?s, t?d?s, k? It?lija un Lielbrit?nija,
"paredz raid?šanu minorit?šu valod?s t?d?s proporcij?s, kuras vair?k vai maz?k atbilst attiec?go lingvistisko
minorit?šu demogr?fisk?m proporcij?m, vajadz?b?m un interes?m”.

Sal?dzin?jum? ar cit?m Eiropas valst?m, Latvijas likumdošana valodu lietošanas jom?, iz?emot valsts valodu,
ir diezgan unik?la p?c sava ierobežojoš? rakstura. Tai paš? laik? Eirop? ir nov?rojamas demokratiz?cijas
tendences attiec?b? uz raid?šanu minorit?šu valod?s. Tom?r 1998. gad? Latvija ierobežoja iesp?jas
p?rraid?t cit?s valod?s, iz?emot latviešu valodu. ?emot v?r? iest?šanos ES, Latvijas esoš? situ?cija
raid?šanas maz?kumtaut?bu valod?s jom? neatbilst ES pras?b?m attiec?b? uz cie?u pret
maz?kumtaut?b?m.

Nacion?l?s radio un telev?zijas padomes

Latvij? k?rt?bu, kur? tiek veidota Nacion?l? radio un telev?zijas padome, nosaka Radio un telev?zijas likuma
42. pants:

“(1) Padomi izveido Saeima, iev?lot t?s sast?v? devi?us locek?us.

(2) Padomes sast?v? var b?t Latvijas pilso?i, kas past?v?gi dz?vo Latvij?. Padomes locek?us izraug?s no
sabiedr?b? paz?stam?m person?m”.

Galven? š?das neatkar?g?s instit?cijas izveidošanas noz?me ir t?, ka š?ds regulators ir aizsarg?ts no tieš?s
politisk?s ietekmes, un tam ir pilnvaras regul?t tirgu, izstr?d?jot savu politiku un saistošus l?mumus.

Eiropas Padomes Ministru komitejas Rekomend?cij? Rec (2000) 23 k? regulatora darb?bas nepieciešamais
nosac?jums ir noteikta neatkar?ba:

“…4. Ar šo nol?ku ?paši nosac?jumi ir nosak?mi, lai nepie?autu, ka:

- regulatora vad?ba ir pak?aujama politiskam spiedienam;

- regulatora vad?bas p?rst?vji pilda funkcijas vai ir akciju ?pašnieki cit?s mediju organiz?cij?s vai
uz??mumos, kas darbojas mediju jom?, kas var novest pie interešu konflikta, kas b?tu saist?ts ar šo personu
darb?bu regulatora vad?b?”.

Nacion?lo telev?zijas un radio padomju veidošanas principi ir atš?ir?gi daž?d?s Austrumeiropas valst?s.
Latvijas gad?jum? šis princips balst?s uz vadoš?s koal?cijas l?mumu: faktiski, visus Padomes locek?us
Latvij? iev?l vadoš? koal?cija. Savuk?rt vair?kum? Eiropas valstu ir cita prakse.

Austrumeiropas padomju veidošanas principus ietekm?ja l?dz?gu padomju veidošanas principi
Rietumeirop?. Piem?ram, Francij? pilnvaras noz?m?t Padomes locek?us ir dal?tas starp parlamentu un
prezidentu. V?cij? ap 1/3 no Padomes locek?iem izvirza politisk?s partijas, un citus izvirza sabiedr?ba.

Piem?ram, Bulg?rijas Padome sast?v no devi?iem locek?iem, no kuriem Nacion?l? Asambleja (parlaments)
iev?l piecus un Republikas Prezidents iece? ?etrus. Nacion?l? Padome Polij? sast?v no devi?iem locek?iem,
no kuriem Sejm iev?l ?etrus locek?us, Sen?ts iev?l divus un Prezidents iece? tr?s, izv?loties no person?m,
kuriem ir atbilstoša pieredze un reput?cijas, darbojoties mediju jom?. Sarež??t?ka Padomes veidošanas
proced?ra ir paredz?ta Lietuv?: “?etrus Padomes locek?us iece? Republikas Prezidents; ?etrus iev?l
Seimas; un t?das organiz?cijas k? Lietuvas Zin?tnisk? padome, Lietuvas Izgl?t?bas padome, Lietuvas
Radoš? m?kslinieku asoci?cija un Lietuvas B?skapu konference iece? ?etrus p?rst?vjus”.

K? Lietuv?, t? ar? vair?k?s cit?s valst?s proced?ra paredz, ka t.s. „trešais sektors” noz?m? dažus
speci?listus darb?bai padom?. Šaj? gad?jum? nevalstisk?s organiz?cijas ieg?st iesp?ju tieši ietekm?t
politiku raid?šanas sf?r?. Piem?ram, Horv?tijas Nacion?l? radio un telev?zijas padome sast?v no 25
locek?iem, no kuriem 22 noz?m?:

          - Horv?tijas Zin?t?u un m?kslas akad?mija;

          - Universit?šu asoci?cija;

          - Centr?l? Horv?tijas Kult?ras un izdevniec?bas biedr?ba;

          - Horv?tijas Emigr?cijas instit?ts;

          - Horv?tijas Rakstnieku ?ilde;

          - Horv?tijas Žurn?listu asoci?cija;

          - Horv?tijas Olimpisk? komiteja;

          - nacion?l?s minorit?tes Horv?tijas Republik?;

          - Horv?tijas Republikas Kato?u bazn?ca;

          - citas reli?isk?s kopienas Horv?tijas Republik?;

          - Arodbiedr?bu asoci?cijas;

          - Darba dev?ju asoci?cijas, u.c.

     Pirms jaun? likumdošana st?j?s sp?k? 1995. gad?, t?ds pats plašas p?rst?vniec?bas princips
     bija paredz?ts Latvijas Radio un telev?zijas likum?. Cenšoties padar?t Padomi vair?k atbild?gu
     par t?s l?mumiem, šaj? gad? likumdev?ji main?ja Padomes veidošanas principus.

Svar?gs princips ir daž?du politisko partiju proporcionalit?te, ietekm?jot padomes veidošanas proced?ru.
Lietuv?, kur Seimas noz?m? ?etrus locek?us, divus locek?us izvirza opoz?cijas parlament?r?s grupas. T?ds
pats princips ir paredz?ts Igaunijas Apraides likum? - piecus locek?us no devi?iem noz?m? Riigikogu
(Parlaments) vadoties no politisk? l?dzsvara principa. Grie?ij? devi?us Padomes locek?us noz?m? Preses
un masu mediju ministrs, ?emot v?r? kandidat?ras, kuras izvirza parlament? p?rst?v?t?s politisk?s partijas:
vadoš? koal?cija noz?m? ?etrus locek?us, opoz?cijas partijas – ?etrus locek?us, un parlamenta
priekšs?d?t?js noz?m? Padomes prezidentu. Slov?nijas Likums par radio un telev?ziju atseviš?i nosaka, ka
“piecus locek?us noz?m? parlaments, iev?rojot parlament?ro partiju locek?u proporcion?lo p?rst?vniec?bu”.

Pats regulators var darboties ar? k? k?das ministrijas administrat?va vien?ba. Piem?ram, Somijas
komunik?ciju regulators (SKR) ir a?ent?ra, kas darbojas Transporta un sakaru ministrijas administrat?vaj?
strukt?r?. Zviedrij? divas administrat?vas vien?bas, Apraides komisija un Radio un telev?zijas p?rvalde,
noz?m? vald?ba. 1999. gad? Latvij? tika apspriestas Satiksmes ministrijas iesp?jas p?r?emt da?u no
Nacion?l?s radio un telev?zijas padomes funkcij?m (?paši ties?bas izsniegt raidorganiz?cij?m licences), ta?u
š? ideja netika realiz?ta.

Dzimumu l?dzties?bas princips ir iek?auts ?rijas Apraides likum?. Tas nosaka, ka no regulatora (?rijas
Apraides komisija) septi?iem locek?iem ne maz?k k? tr?s ir v?rieši un ne maz?k k? tr?s ir sievietes.
Dzimumu l?dzties?bas nodrošin?šana Padomes veidošan? ir v?l viens demokr?tijas un nediskrimin?cijas
indikators.

V?l viens ?oti svar?gs radio un telev?zijas padomju veidošanas princips ir etnisk?s proporcionalit?tes
princips. Saska?? ar Ma?edonijas Apraides likumu, Padome sast?v no 9 locek?iem, kurus iev?l Ma?edonijas
parlaments, pamatojoties uz parlamenta V?l?šanu un iecelšanas komisijas priekšlikumu. Padomes sast?vam
j?b?t proporcion?lam Ma?edonijas Republikas nacion?laj?m sast?vam.

K? jau tika min?ts, Latvij? tikai Saeimas vadošai koal?cijai ir re?l?s, kaut ar? neform?las pilnvaras iev?l?t
NRTP locek?us. Latvijas Radio un telev?zijas likuma 42. pants paredz iev?l?to NRTP locek?u objektivit?tes
nodrošin?šanu ?oti ierobežot? veid?: tas paredz, ka ne vair?k k? tr?s Padomes locek?i var pieder?t pie
vienas un t?s pašas partijas. ?emot v?r? Latvijas politisko situ?ciju, šis princips nevar garant?t objektivit?ti.

Latvijas parlamenta deput?ti ir pauduši bažas par disproporcion?lo p?rst?vniec?bu NRTP. K? nor?d?ja
Antons Seiksts, Saeimas deput?ts, Cilv?kties?bu un sabiedrisko lietu komisijas priekšs?d?t?js, vadoš?s
politisk?s partijas bieži vien aizst?v savas partejisk?s intereses, iev?lot NRTP. Cits deput?ts, Miroslavs
Mitrofanovs, cer, ka minorit?šu p?rst?vniec?ba NRTP pal?dz?s iev?rot minorit?šu intereses, iedalot
sabiedrisko finans?jumu elektroniskajiem medijiem.

Neviena politisk? partija no valdoš?s koal?cijas Saeim? nav ofici?li p?rst?v?jusi maz?kumtaut?bas. Kopš
jaunais NRTP veidošanas princips tika pie?emts 1995. gad?, tika iev?l?ti 23 locek?i. Vair?kas reizes
paz?stamie minorit?šu p?rst?vji tika izvirz?ti NRTP, ta?u nekad krievvalod?g?s minorit?tes p?rst?vis nav
k?uvis par NRTP locekli.

Minorit?šu p?rst?vniec?bas nacion?laj?s telev?zijas un radio padom?s svar?gums ir uzsv?rts Oslo
rekomend?cij?s par maz?kumtaut?bu lingvistiskaj?m ties?b?m. Rekomend?ciju 10. punkt? ir teikts, ka
sabiedrisko mediju vad?ba uzrauga, lai sabiedrisko mediju redakcijas, kas kontrol? programmu saturu un
ievirzi, b?tu neatkar?gas un iek?autu personas, kas pieder pie maz?kumtaut?b?m.

Situ?cija, kad Padomi iev?l tikai parlamenta vair?kums, ir problem?tiska, ja ne b?stama, vadoties no
demokr?tiskiem apsv?rumiem, ja šo proced?ru stingri neierobežo likums. Pilnvaru dal?šana, noz?m?jot
padomju locek?us, ir labs veids, k? nodrošin?t l?dzsvaru demokr?tiskaj? sabiedr?b?.

Viena no NRTP galvenaj?m funkcij?m ir noteikt pamatprincipus un sagatavot valsts budžeta projektu
nacion?l? pas?t?juma finans?šanai (valsts atbalst?to programmu un p?rraižu kopums, saska?? ar Radio un
telev?zijas likuma pras?b?m). Kad Saeima apstiprina budžetu, Padome pie?em l?mumu par t? taisn?gu
sadali un nosl?dz l?gumus nacion?l? pas?t?juma izpildei. L?dz nesenajam laikam nacion?l? pas?t?juma
sadale bija t?da, ka tikai ?oti nedaudzas programmas cit?s valod?s, iz?emot latviešu, tika finans?tas t?
ietvaros un transl?cijas laiks krievu valod? bija nepietiekams.

2002. gad? Gundars R?ders, Nacion?l?s Telev?zijas izpilddirektors (LTV), nor?d?ja, ka otraj? nacion?laj?
kan?l? netiek izmantoti 20% raidlaika, kur? tiek at?auts p?rraid?t programmas svešvalod?s. Kopš 2002.
gada beig?m vair?k programmu krievu valod? tikušas finans?tas nacion?l? pas?t?juma ietvaros.

Demokr?tisk? pieeja raid?šanai daž?d?s valod?s tiek praktiz?ta Rietumeiropas valst?s, un viena no t?m ir
Šveice. Šveices Apraides korpor?cijas (sabiedrisk? raidorganiz?cija) svar?gs finans?šanas avots ir licen?u
izsniegšana. Šveicieši sadala sabiedrisk?s raid?šanas budžetu starp tr?s sabiedrisk?m raidorganiz?cij?m
(v?cu, fran?u, it??u). Licences tiek sadal?tas š?di: 43% p?rraid?m v?cu valod?, 33% - fran?u valod? un 23% -
it??u valod?. It??u valod? run? apm?ram 12% valsts iedz?vot?ju, t?p?c š?du sadali zin?m? m?r? var nosaukt
par it??u izcelsmes šveiciešu pozit?vo diskrimin?ciju.

Nacion?l? radio un telev?zijas padome sp?l? svar?gu lomu elektronisko mediju att?st?b? Latvij?. NRTP
funkcij?s ietilpst nacion?l?s elektronisko masu mediju att?st?bas koncepcijas izstr?de, nodrošinot dažu
programmu augstas kvalit?tes uztveršanu vis? valsts teritorij? un atbalstot k? sabiedrisko, t? ar? priv?to
raidorganiz?ciju att?st?bu. Sav? Nacion?laj? koncepcij? (2000.-2002.gg.) Padome atzina, ka satel?tu
izmantošana telev?zijas programmu raid?šanai iev?rojami palielin?jusi p?rrobežu pakalpojumu apjomu un
pateicoties straujai jauno tehnolo?iju att?st?bai un ieviešanai, tuv?k? laik? iesp?jamo raid?šanas kan?lu
skaits var k??t praktiski neierobežots. Par savas politikas neat?emamu sast?vda?u Padome uzskata to
minorit?šu etnisk?s identit?tes atjaunošanu, kas ir cietušas no t.s. „rusifik?cijas” padomju period?. Tai paš?
laik? sada?? 11.3. “Nepieciešamas izmai?as likumdošan?” netika iek?auti priekšlikumi main?t valodas
politiku elektroniskajos medijos.

2003. gada janv?r? tika pie?emta jaun? Nacion?l? koncepcij? (2003.-2005.gg.), kur? vair?k uzman?bas tika
velt?ts nacion?lo minorit?šu vajadz?b?m. Tas bija viens no retajiem gad?jumiem Latvij?, kad valsts instit?cijas
atkl?ti atbalst?ja diskrimin?jošo ierobežojumu atcelšanu. Koncepcij? tiek atz?ts, ka Visp?r?j?s minorit?šu
aizsardz?bas konvencijas ratifik?cija noved?s pie situ?cijas, kad Likuma par radio un telev?ziju 19. panta 5.
da?a b?s pretrun? ar Konvenciju, t?p?c ir nepieciešams uzs?kt valodas ierobežojumu nov?rt?šanas un
attiec?go groz?jumu likumam sagatavošanas proced?ru.

Elektroniskie mediji un Latvijas sabiedr?bas integr?cija

Latvijas vald?ba pie??ma nacion?lo programmu “Sabiedr?bas integr?cija Latvij?” 2001.gad?. Daudzi NVO
akt?visti kritiz?ja šo programmu par t?s neatbilst?bu pašai integr?cijas koncepcijai daudz?s programmas
sada??s. Sada?a, kas ir velt?ta mediju jaut?jumiem, nesatur nek?das b?tiskas un konkr?tas idejas par to, k?
ir iesp?jams sekm?t mediju integr?jošo potenci?lu. Dažiem priekšlikumiem par valodas lietošanu radio un
telev?zijas p?rraid?s ir dr?z?k deklarat?vs raksturs. Tas ac?mredzami izriet no š?da apgalvojuma: “laiks, kas
ir velt?ts p?rraid?m latviešu un cit?s valod?s radio ir j?pieš?ir elast?gi, ?emot v?r? valodas lietošanas
situ?ciju katr? konkr?t? re?ion?”. K? uzskata p?tniece Svetlana Dja?kova, “Integr?cijas programma, k? ar?
vald?bas politika kopum?, nevelta pietiekoši daudz uzman?bas sabiedr?bas un minorit?šu baž?m par
minorit?šu ties?b?m, t?d?m k?, piem?ram, vajadz?bas p?c liel?kas izgl?t?bas un elektronisko mediju
pieejam?bas dzimtaj? valod?, minorit?šu valodu veicin?šana, nepieciešam?ba p?c valsts un minorit?šu
dialoga un minorit?šu efekt?v? l?dzdal?ba sabiedriskaj? dz?v?.” Tai paš? laik? Nacion?l? programma atz?st
divu atseviš?u inform?cijas telpu past?v?šanu: tas, ka atseviš?a inform?cija tiek sniegta tiem, kas pamat?
run? latviski, un tiem, kas pamat? run? krievu valod?, tiek uzskat?ts par svar?gu š??rsli integr?cijai.

K? apgalvo I. Vi??ika, nav TV programmu, kas ir dom?tas maz?kumtaut?b?m, un tikai nedaudzas
programmas ir veidotas par maz?kumtaut?b?m. Š?s programmas tiek veidotas daž?du, p?rsvar? ?rvalstu
donoru finans?to projektu ietvaros. 2003. gada s?kum? tika uzs?kta jauna TV programma par
maz?kumtaut?b?m, “Dzimt? ligzda”, kura tiek finans?ta nacion?l? pas?t?juma ietvaros. Ir v?rts piemin?t, ka
Radio un telev?zijas likuma 54.pants nosaka, ka viens no nacion?l? pas?t?juma m?r?iem ir sekm?t t?du
programmu veidošanu, kas atveidotu Latvij? dz?vojošo maz?kumtaut?bu dz?vi un kult?ru.

Šeit b?tu viet? min?t ar? neseno praksi Ma?edonij?, kur etnisk?s minorit?tes veido aptuveni vienu trešda?u
no visiem iedz?vot?jiem. Ma?edonijas nacion?l? telev?zija 2002. gada 20.august? ir izveidojusi multietnisko
kan?lu, kur? tiek p?rraid?tas programmas alb??u, turku, serbu, romu, vlaku un Bosnijas musulma?u
minorit?šu valod?. Kan?ls tiek uztverts 85% no Ma?edonijas teritorijas. Programmas minorit?šu valod?s tika
p?rraid?tas Ma?edonijas Nacion?l?s telev?zijas otraj? kan?l? ar? iepriekš, piecas stundas dien?. P?c š?
multietnisk? kan?la darba uzs?kšanas, 12 stundu laik? tiek p?rraid?tas programmas minorit?šu valod?s, no
kur?m 9 stundu laik? - alb??u valod?.

Viens no faktoriem, kas trauc? veiksm?gam integr?cijas procesam, ir programmu tr?kums par valsts
likumiem un starpetnisk?m attiec?b?m, k? ar? neatkar?go programmu, kuras var?tu tikt veidotas krievu
valod? un kur krievu valod? run?jošie var?tu atkl?ti apspriest probl?mas, tr?kums, k? nacion?laj? TV un radio,
t? ar? priv?tajos kan?los.

Daži eksperti pauž bažas par nelatviešu žurn?listu tr?kumu elektroniskajos medijos, k? ar? atz?st to, ka
kvalific?to un pieredz?jušo nelatviešu speci?listu skaits ?tri samazin?s sabiedriskajos un priv?tajos TV
kan?los.

Jaut?jumu par valsts politiku attiec?b? uz minorit?šu žurn?listu sabalans?to p?rst?vniec?bu TV un radio
var?tu ilustr?t ar Be??ijas piem?ru. Be??ijas Konsultat?v? padome citas etnisk?s izcelsmes iedz?vot?ju
grup?m fran?u valod? run?jošaj? kopien? (Fran?u kult?ras ministrijas departaments) noteica, ka medijiem ir
j?pieš?ir transl?cijas laiks cit?m kopien?m. Padome atzina, ka “ja m?s uzskat?m, ka t?s veido indiv?di un
grupas ar saviem simboliem un zi?ojumiem, tad t?s j?padara zin?mas”. Padome ar? nor?d?ja, ka to var
pan?kt, „pie?emot darb? citas etnisk?s izcelsmes žurn?listus un diktorus. B?tu v?lams iek?aut citas etnisk?s
izcelsmes cilv?kus programm?s, kuru veidošan? piedal?s publika... Nepieciešams iek?aut vi?us p?rraid?s,
kuras ir velt?tas svar?giem notikumiem, k? ar? nodrošin?t, ka citas kult?ras grupas veido savas
programmas“.

Pie maz?kumtaut?b?m piederošo žurn?listu darba medijos svar?gums ir uzsv?rts speci?l? koncepcij? par
medijiem un minorit?t?m, ko N?derlandes vald?ba nos?t?ja parlamentam 1999. gad?.

Vair?kas sabiedrisk?s domas aptaujas un p?t?jumi Latvij? liecina par to, ka TV un radio v?l nav izmantojuši
savu potenci?lu k??t par svar?g?kajiem integr?cijas faktoriem Latvijas sabiedr?b?; gluži otr?di, kopienas
tiek dezintegr?tas un segreg?tas tieši uz vi?u TV un radio kan?lu izv?les pamata.

Piem?ram, statistiskie dati par radio klaus?t?jiem ilustr? radiostaciju izv?les stingras preferences uz valodas
pamata.

Latvijas Radio 2 Doma Laukums SWH SWH+

(lat. valod?) (kr. valod?) (lat. valod?) (kr. valod?)

Visi iedz?vot?ji 10,4% 7,6% 9,6% 20,6%

Latvieši 20,3% 1,5% 17,3% 5,5%

Nelatvieši 2,6% 12,4% 3,5% 32,6%

(2002. gada vasara - rudens)

Saska?? ar likumu, 25% ierobežojumi p?rraid?m cit?s valod?s, iz?emot latviešu, bija noteiktas priv?t?m
raidorganiz?cij?m, nevis kan?liem. Ja vienai raidorganiz?cijai ir vair?ki kan?li, tad t? var izmantot vienu kan?lu
raid?šanai cit? valod? visu diennakti. Šo sh?mu izmanto SWH, komp?nija, kurai ir tr?s radiokan?li: SWH,
SWH+, SWH Rock, k? ar? sabiedrisk? raidorganiz?cija (kurai šis ierobežojums ir 20%) “Latvijas Radio”,
kurai ir programmas "Latvijas Radio 2", "Klasika" un "Doma Laukums".

T?da pati situ?cija ar dezintegr?t?m auditorij?m joproj?m past?v ar? TV tirg?. LTV1 ir vair?k popul?ra pilso?u
vid?, to skat?s 81%, un tikai 41% nepilso?u to skat?s regul?ri – vismaz vienu reizi ned??? (nepilso?i v?l
joproj?m sast?da ap 22% no visiem Latvijas iedz?vot?jiem un vi?i visi pieder pie minorit?t?m). No otras
puses, vadošie Krievijas Feder?cijas telev?zijas kan?li ORT un RTR ir vispopul?r?kie nepilso?u vid?: 77%
nepilso?u un tikai 35% pilso?u regul?ri skat?s Krievijas programmas. J?uzsver, ka sal?dzinot ar 1997. gadu,
Krievijas Feder?cijas TV programmu auditorija ir palielin?jusies krievvalod?go pilso?u un, it ?paši, nepilso?u
vid?. To var izskaidrot ar faktu, ka š?s programmas ir plaši pieejami caur kabe?telev?ziju. T?d?j?di, Latvijas
elektroniskie mediji zaud? daudzus potenci?lus skat?t?jus un klaus?t?jus, kas ir ac?mredzami pretrun? ar
sabiedr?bas interes?m no sabiedr?bas integr?cijas viedok?a, ka ar? ar priv?t? biznesa interes?m.

Kopš 1999.g. krievvalod?go skat?t?ju, kuri skat?s TV programmas latviešu valod?, skaits ir samazin?jies par
6% un krievvalod?go klaus?t?ju, kuri klaus?s radio programmas latviešu valod?, ir samazin?jies par 7%.
Pirm? Latvijas nacion?l? kan?la (LTV1) reitingi b?tiski atš?iras, ja m?s sal?dzin?m aptaujas 1997. gada
febru?r? un 2002. gada janv?r?: attiec?gi 22% un 13%. Var pie?emt, ka šis kritums nav saist?ts ar valodas
jaut?jumu; dr?z?k, š? ir sabiedrisko kan?lu kvalit?tes probl?ma. No otras puses, Reinis ?bolti?š, Sabiedr?bas
integr?cijas departamenta direktors, atzina, ka valodas ierobežojumu ietekme uz mediju preferenc?m nav
skaidra. Vi?š ar? pauda šaubas par to, ka šie ierobežojumi veicina integr?cijas procesu. Es uzskatu, ka
valodas zin?šanas ir galvenais mediju telpas dezintegr?cijas iemesls, ar liel?kas segreg?cijas tendenc?m uz
valodas pamata. Nepietiekami nov?rt?jot valodas svar?gumu, k?d? elektroniskie mediji sniedz inform?ciju,
veidojot savas auditorijas, m?s nevaram aptur?t šo tendenci, kas kav? integr?cijas politikas izstr?d?šanu.

V?l vien princips, kas trauc? integr?cijas procesam, ir noteikts likum?. Radio un telev?zijas likuma 19. panta
1. da?a pants nosaka, ka, ar dažiem specifiskiem iz??mumiem, katra programma ir p?rraid?ma tikai vien?
valod?, un programmas fragmenti, kuri ori?in?li ir veidoti cit? valod?, ir j?iztulko (dubl?jot, sniedzot sinhronu
tulkojumu vai subtitr?jot). Piem?ram, popul?r? interakt?v? programma “Tema nedeli” („Ned??as t?ma”)
TV5-R?ga kan?la ir sastapusies ar šo probl?mu. Programma tiek p?rraid?ta tiešraid? un dal?bnieki izsaka
savus viedok?us vai nu latviešu, vai krievu valod?. Š?das TV programmas sp?l? svar?gu lomu integr?cijas
proces? un veicina savstarp?jo saprašanos. T?d? multikultur?l? sabiedr?b? k? Latvija, stingrie noteikumi
“viena programma – viena valoda” nesekm? starpetnisko attiec?bu uzlabošanos.

Viens no integr?cijas veicin?šanas sp?c?gajiem veidiem var?tu b?t iesp?jamo groz?jumu Radio un
telev?zijas likum? publiska apspriešana. Šai zi?? b?tu noder?gs Šveices piem?rs, kur bija v?rojama plaša
sabiedr?bas iesaist?šan?s diskusij?s par groz?jumiem likumdošan?. 2000. gada janv?r? Šveices Feder?l?
padome diskusijas rezult?t? pie??ma dokumentu, kur? bija ieskic?ti galvenie topoš? likuma par radio un
telev?ziju principi, un deva nor?d?jumu Feder?lajam Vides, transporta, ener?ijas un komunik?ciju
departamentam (VTEKD) p?rskat?t sp?k? esošo likumu. 2000. gada beig?s VTEKD public?ja s?kotn?jo
Radio un telev?zijas likuma projektu un inici?ja t? publisk?s apspriešanas proced?ru. Visas ieinteres?t?s
grupas var?ja piedal?ties šaj?s konsult?cij?s, kuras tika sl?gtas 2001. gada apr?l?. Aptuveni 200 kantoni,
partijas, biedr?bas, radio un TV stacijas izmantoja iesp?ju paust savu viedokli par likumprojektu. 2001. gada
novembr? Feder?l? padome apsprieda konsult?ciju rezult?tus un pilnvaroja VTEDKD ?emt v?r? sabiedr?bas
viedokli, izstr?d?jot gal?go likuma projektu.

V?l viena TV skat?t?ju, radioklaus?t?ju un regulatora vad?bas sadarb?bas piem?rs bija Katalonijas Apraides
padome. Padome izveidoja speci?lu instit?ciju, Auditorijas aizsardz?bas biroju, ar nol?ku izveidot tiešu
kan?lu, ar kura pal?dz?bu TV skat?t?ji un radioklaus?t?ji var?tu paust savus viedok?us, izteikt priekšlikumus,
s?dz?bas Padomei. S?dz?bas var skart visus aspektus, ieskaitot programmu saturu un rekl?mas.

Latvijas Nacion?l? radio un telev?zijas padome ar? var?tu sp?l?t starpnieka lomu starp sabiedr?bu un
sabiedrisk?m un priv?t?m raidorganiz?cij?m.

Secin?jumi

P?d?jo desmit gadu laik? kopš neatkar?bas atg?šanas Latvijas politi?i ieviesuši vair?kas krievvalod?go
minorit?ti diskrimin?još?s normas. Vi?u motiv?ciju var?tu izskaidrot ar vienu fr?zi: “Latvijai ir specifiska
situ?cija, ar milz?go minorit?šu proporciju”.

Tagad, ES paplašin?šan?s kontekst?, minorit?šu ties?bu iev?rošanas probl?ma paliek viena no
svar?g?kaj?m Latvij?. L?dz ar vid?j?s izgl?t?bas ar labi organiz?t?s bilingv?l?s sist?mas tr?kumu un
noteikt?m gr?t?b?m Valsts valodas likuma izpild?, valodas politika elektronisko mediju jom? ir t?lu no
m?sdienu demokr?tiskiem principiem. TV un radio Latvij? var?tu sp?l?t svar?gu lomu latviešu un nelatviešu
integr?cij?. Tom?r ce?? uz dialogu medijos, starp diviem lingvistiski nodal?tiem Latvijas sabiedr?bas
segmentiem, ir vair?ki š??rš?i.

Viens no svar?g?kajiem š??rš?iem ir valodas ierobežojumi (ne vair?k k? 25% raid?šanai cit?s valod?s,
iz?emot latviešu) priv?t?m raidorganiz?cij?m (k? TV, t? ar? radio). K? nor?d?ja Latvijas Saeimas deput?ts
Boriss Cilevi?s, jauni inform?cijas izplat?šanas veidi - Internets, di?it?l? telev?zija u.c. – apgr?tina valodas
ierobežojumu piem?rošanu un padara šos ierobežojumus par bezj?dz?giem; turkl?t šie ierobežojumi ir
pretrun? ar starptautiskiem cilv?kties?bu standartiem, un šis ir v?l viens iemesls, k?p?c tie j?atce?.

Sp?k? esošie valodas ierobežojumi ?auj apstr?d?t Latvijas likumus daž?d?s starptautisk?s instit?cij?s,
t?d?s, k? Eiropas Cilv?kties?bu tiesa, ANO Cilv?kties?bu komiteja un, p?c Latvijas iest?šan?s ES, ar?
Eiropas Kopienu ties?. L?mums par labu iesniedz?jam, izskatot s?dz?bu Eiropas Cilv?kties?bu ties?, var
noz?m?t b?tiskus finansi?lus zaud?jumus valstij. Ja šaj? paš? liet? ANO Cilv?kties?bu komiteja atz?s
Starptautisk? pakta par pilsoniskaj?m un politiskaj?m ties?b?m 19. panta p?rk?pumu (un, iesp?jams, ar?
27.panta p?rk?pumu), tad b?s j?pie?em l?mums par attiec?go ierobežojumu atcelšanu.

Latvijas politi?u bažas par to, ka p?c šo ierobežojumu atcelšanas nelatviešu raidorganiz?cijas raid?s tikai
krievu valod?, nav pamatotas. Jebkuras b?tiskas izmai?as likumdošan? var novest pie neprognoz?jam?m
sek?m. Piem?ram, rea??jot uz ierobežojumu atcelšanu, dažas l?tas elektronisko mediju programmas krievu
valod?, kuras ir veidotas ?rzem?s, var par?d?ties radio kan?los. Jebkur? gad?jum?, nelatviešu
raidorganiz?cijas saprot, k?da ir vi?u auditorija, un noteikti ?em v?r? latviešu klaus?t?ju intereses.

Protams, ja runa ir par Latvijas likumdev?jiem un daž?m raidorganiz?cij?m, tad 25% kvotas atcelšana
priv?t?m raidorganiz?cij?m var?tu b?t dramatiska. Tai paš? laik?, šie ierobežojumi p?rk?pj starptautiskos
cilv?kties?bu standartus, un attiec?g?s izmai?as p?c ierobežojumu atcelšanas sekm?s lab?ku
sabalans?t?bu elektronisko mediju tirg? Latvij?. Šaj? „trijst?r?”, kura sast?v no cilv?kties?bu v?rt?b?m,
politiskiem jaut?jumiem un ekonomisk?m interes?m, cilv?kties?b?m j?b?t priorit?r?m.

V?l viena probl?ma ir situ?cija, kas veidojas ap otro sabiedrisko TV kan?lu. S?kotn?ji tas bija dom?ts k?
„integr?cijas” kan?ls. Tom?r, l?dz nesenajam laikam, ne Nacion?l? radio un telev?zijas padome (NRTP), ne
kan?la vad?ba nav izr?d?jusi politisko gribu izmantot kan?la integr?jošo potenci?lu. K? jau tika min?ts,
krievvalod?go skaits, kas klaus?s radio un skat?s telev?ziju latviešu valod?, strauji samazin?s kopš 1999.
gada.

Skaidrs, ka integr?cijas nol?kos b?tu nepieciešams paplašin?t nelatviešu skat?t?ju auditoriju, un tas b?tu otr?
sabiedrisk? kan?la priorit?rais uzdevums. Daži nesenie notikumi, piem?ram, jauno programmu, t?du k?
„Dzimt? ligzda” un „Process”, uzs?kšana var?tu uzlabot situ?ciju.

Ac?mredzot, sabiedrisko mediju pieejam?bas garantija balst?s uz nediskrimin?cijas principu. De Varennes
uzsv?ra proporcionalit?tes principa svar?gumu šaj? jom?: “Minorit?t?m ir ties?bas uz savas valodas lietošanu
sabiedriskajos medijos, kad valsts regul?šana šaj? jom? ir pamatota un ?em v?r? minorit?šu valod?
run?jošos t?d? pak?p?, ko es saucu par proporcion?lo pieeju. Tas attiecas uz visu veidu sabiedriskajiem
medijiem, neskatoties uz to, vai valsts regul? sabiedrisko radio un telev?zijas p?rraidi, druk?tos vai
elektroniskos medijus."

Var apgalvot, ka nelatvieši atrodas nelabv?l?g? st?vokl? un tiek diskrimin?ti, jo sabiedriskaj? telev?zij? tr?kst
programmu cit?s valod?s, iz?emot latviešu. Ar nol?ku kompens?t šo tr?kumu, krievvalod?g? auditorija jo
vair?k piev?ršas Krievijas TV kan?liem, bet jaunie skat?t?ji dod priekšroku kan?liem ang?u valod?. Paies ilgs
laiks, kam?r izdosies piesaist?t krievvalod?go auditoriju nacion?lajiem kan?liem. Bez šaub?m, š?da
piesaiste atbilst pamatot?m sabiedrisk?m interes?m, un t? palielin?tu nelatviešu, kas piedal?s kop?j?s
inform?cijas telpas veidošan?, uztic?šanos. Nav nepieciešams atg?din?t, ka kop?j? inform?cijas telpa ir ?oti
v?lama, skatoties no soci?l?s salied?t?bas viedok?a.

Radio un telev?zijas likuma 54. panta 5. da?a veicina t?du p?rraižu veidošanu, kuras atveido Latvij?
dz?vojošo maz?kumtaut?bu dz?vi un kult?ru. Šai normai tom?r ir ?oti deklarat?vs raksturs, t? neparedz
nek?dus pien?kumus attiec?b? pret person?m, kuras pieder pie maz?kumtaut?b?m, kuras maks? nodok?us
un kur?m l?dz ar to ir ties?bas ietekm?t sabiedrisk?s apraides att?st?bu, ieskaitot taisn?gu l?dzsvaru starp
programm?m latviešu un cit?s valod?s, adekv?tu p?rst?vniec?bu veidojot, piem?ram, intervijas uz iel?m utt.

Latvijas prakse, iev?lot Padomes locek?us tikai Saeim?, bez opoz?cijai atv?l?t?m viet?m, noved pie t?, ka
valdoš? koal?cija izv?las šos locek?us patst?v?gi. Eirop? š?da pieeja paredz?ta tikai Slov?kijas un ?ehijas
likumos, bet citas valstis cenšas sadal?t pilnvaras iev?l?t/noz?m?t mediju padomju locek?us starp daž?d?m
instit?cij?m vai ar? izveidot zin?mu politisku l?dzsvaru padom?. Š?ds l?dzsvars Latvijas Nacion?l? radio un
TV padom? ir diezgan v?jš, ja visp?r past?v. Rezult?t? sabiedr?b? š? instit?cija tiek uzskat?ta par ?oti
politiz?tu.

Kopš 2002. gada vidus jau vair?kas reizes tika apspriests priekšlikums par abon?šanas maksas ieviešanu
par sabiedrisk?s telev?zijas programmu uztveršanu visiem Latvijas iedz?vot?jiem. Š?da l?muma
pie?emšanas rezult?t? izmain?tos attiec?bas starp sabiedrisk?m raidorganiz?cij?m un skat?t?jiem. Tas ar?
novestu pie Nacion?l?s radio un telev?zijas padomes restrukturiz?cijas nepieciešam?bas.

Vair?kos starptautiskos dokumentos tiek rekomend?ts iek?aut nacion?lo minorit?šu p?rst?vjus valsts
instit?cij?s ar nol?ku nodrošin?t l?dzsvaru daž?du etnisko grupu p?rst?vniec?b? sabiedriskaj? dz?v?.
Austrumeiropas valstu pieredze skaidri liecina, ka Latvijas likumdev?jiem ir aizspriedumains viedoklis par
Nacion?l?s radio un telev?zijas padomes sast?va veidošanu. Etnisk?s/lingvistisk?s proporcionalit?tes
principa ieviešana, k? ar? plaš?ka politisk? p?rst?vniec?ba NRTP vajadz?tu uzskat?t par galvenajiem
m?r?iem, reform?jot NRTP veidošanas proced?ru.

Nacion?lo integr?cijas programmu jau vair?kas reizes ierobežoja sp?k? esoš? likumdošana; l?dz ar to, tai
v?l joproj?m tr?kst Latvijas minorit?šu atbalsta un uztic?šan?s. Integr?cijas projekti mediju jom?, ko ?steno
Sabiedr?bas integr?cijas fonds, var uzlabot starpetnisk?s attiec?bas, bet tie nevar ietekm?t likumdev?jus, lai
tie groz?tu likumus, balstot tos uz m?sdien?giem un demokr?tiskiem principiem

Rekomend?cijas

Rekomend?cijas Saeimai:

Groz?t Radio un telev?zijas likumu:

          izsl?dzot 19. panta pirmo da?u:

“(1) Katram raid?jumam j?notiek vien? valod? - raid?juma valod?. Raid?juma fragmenti cit?s valod?s
j?nodrošina ar tulkojumu (dubl?jot, ieska?ojot vai subtitr?jot). Šis noteikums neattiecas uz valodas m?c?bu
raid?jumiem un m?zikas ska?darbu izpild?jumiem.”

          Izsl?dzot 19. panta piekto da?u:

“(5) Raidorganiz?cijas veidotaj?s programm?s raidlaika apjoms svešvalod?s nedr?kst p?rsniegt 25
procentus no raidlaika kopapjoma diennakts laik?. Šis noteikums neattiecas uz Latvijas Telev?ziju, Latvijas
Radio, kabe?telev?ziju, kabe?radio, satel?ttelev?ziju, satel?tradio.”

Pie?emt jauno likuma 62. panta tekstu, lai izpild?tu ECRI rekomend?ciju, kas noteikta otraj? zi?ojum? par
Latviju: “?emot v?r? lielo iedz?vot?ju skaitu, kuru dzimt? valoda nav latviešu, ECRI uzskata, ka 20% raidlaika
b?tu j?nosaka nevis k? limits, kuru nedr?kst p?rsniegt, bet gan k? oblig?tais š?m programm?m pieš?iramais
minimums.”

P?rskat?t 22. panta pirmo da?u ar t?s pras?bu, ka rekl?mai j?b?t attiec?g? raid?juma valod? vai latviešu
valod?, un atcelt šo ierobežojumu.

Main?t Nacion?l?s radio un telev?zijas padomes locek?u v?l?šanu proced?ru, lai nodrošin?tu taisn?gu un
proporcion?lu maz?kumtaut?bu p?rst?vniec?bu.

Groz?t likumu, paredzot skaidrus krit?rijus nacion?l? pas?t?juma sadal?šanai, ?emot v?r? lingvistisko
minorit?šu vajadz?bas un intereses.

Iesaist?t NVO un valsts iest?des Radio un telev?zijas likuma groz?jumu, kas skar maz?kumtaut?bu
probl?mas, izstr?d?šan? un apspriešan?.

Uzs?kt pievienošanos Eiropas re?ion?lo vai minorit?šu valodu hartai.

Ratific?t Visp?r?jo maz?kumtaut?bu aizsardz?bas konvenciju.

Rekomend?cijas ?pašu uzdevumu ministram sabiedr?bas integr?cijas liet?s:

Att?st?t mediju forumus pils?tu vad?t?jiem un politiskiem l?deriem pils?t?s ar iev?rojamo maz?kumtaut?bu
skaitu, lai paaugstin?tu maz?kumtaut?bu p?rst?vju inform?t?bu par latviešu valodas zin?šanu svar?gumu.

Pan?kt etnisk?s integr?cijas izpratni ar tematisko programmu pal?dz?bu sabiedrisk?s telev?zijas kan?los.

Rekomend?cija Nacion?lajai radio un telev?zijas padomei:

Regul?ri apl?kot Padomes darb?bu gan latviešu, gan krievu valod?.

Uzlabot institucion?las iesp?jas, lai Latvijas iedz?vot?ji var?tu izteikt Padomei savus priekšlikumus un
nov?rojumus.

Rekomend?cijas sabiedrisk?s apraides kan?liem:

P?rraid?t lielas sabiedrisk?s noz?mes telev?zijas programmas ar subtitriem krievu valod?.

Veicin?t liel?ku maz?kumtaut?bas izcelsmes žurn?listu p?rst?v?bu sabiedrisk? telev?zij? un radio.

Rekomend?cija Sabiedr?bas integr?cijas fondam:

Izsludin?t projektu konkursu bilingv?l?m programm?m elektroniskajos medijos.

BACK TO MY HOMEPAGE